Anonīmajā ziņojumā par, iespējams, "sevišķas uzticamības PSRS drošības dienestu" aģentu nodēvētais Juris Viņķelis izplatīto informāciju saistīja ar iesākto specdienestu reformu.
Pēteris Viņķelis lūdz prokuratūru atbildēt, vai "pašreiz pastāv un jebkad ir pastāvējuši pierādījumi", kas ļautu saukt viņu pie atbildības par spiegošanu, valsts noslēpuma izpaušanu vai citu noziegumu.
"Atrast un sodīt likumpārkāpējus ir vienīgais veids, kā pierādīt, ka Latvijas likumi ir vienādi visiem, tai skaitā specdienestu darbiniekiem," teica Viņķelis.
Pēteris Viņķelis lūdz prokuratūru nodot lietu izmeklēšanai Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotajiem prokuroriem, nevis specdienestiem, jo viņam ir aizdomas, ka skandāla iniciatori ir nemierā ar valdības vēlmi sākt specdienestu reformu.
Pagājušajā nedēļā vairāki Saeimas deputāti saņēma anonīmu ziņojumu, kurā norādīts, ka Repšes padomnieks Pēteris Viņķelis, "pēc partnerdienestu ziņām, ir Krievijas specdienestu aģents", savukārt viņa sieva, "pēc partnerdienestu ziņām, ir SVR (služba vņešņei razvedki - ārējās izlūkošanas dienests) darbiniece".
Par Juri Viņķeli anonīmajā ziņojumā savukārt norādīts, ka viņš, iespējams, "tika pieskaitīts sevišķās uzticamības aģentiem, kuru uzskaites kartītes 70.gadu beigās, pēc PSRS VDK priekšsēdētāja pirmā vietnieka pavēles, tika izņemtas no kartotēkas".
Anonīmajā ziņojumā arī norādīts, ka "Juris Viņķelis ir bijušais VDK aģents ar segvārdu 'jūrnieks', par kuru informācija ir arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā". "Juri Viņķeli vervējis LPSR VDK Rīgas pilsētas daļas virsnieks Volkovs." Anonīmā ziņojuma sniegtā informācija liecina, ka "Jura Viņķeļa viens no uzdevumiem bija Pāvila Brūvera (tagad radio "Brīvā Eiropa" vadītājs) izstrāde. Viņķeļa sadarbība ar VDK fiksēta no 1975. līdz 1978.gadam, bet aģenta kartīte - forma Nr.3 - nav atrodama Latvijā atstātajā kartotēkā".
Anonīmajā ziņojumā norādīts: "Arī par Jura brāli Pēteri Viņķeli ir pamatota informācija par viņa saistību ar Krievijas specdienestiem. 1997.gadā Pēteris Viņķelis bija izstrādes objekts LR Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienestam".
Ziņojuma izplatītāji norāda, ka "gan iekšlietu ministrs, gan Ministru prezidents, gan vairāki Nacionālās drošības padomes locekļi ir informēti, ka pastāv informācija par premjera biedra Einara Repšes padomnieka Pētera Viņķeļa saistību ar Krievijas specdienestiem".
"Diemžēl Latvijas dienestiem ir dots uzdevums neko šajā jautājumā nedarīt un tālāk neinteresēties, jo ministrs saka, ka Repše ir informēts un vairs ne par ko nav jāuztraucas. Tā ka mēs redzam, ka vairākus mēnešus nekas nenotiek, un mums nav legālu iespēju pildīt savu pienākumu šajā jautājumā," rakstīts paziņojumā.
Juris Viņķelis, kurš ir arī TB/LNNK biedrs un savulaik vadījis Guntara Krasta biroju ES integrācijas lietās, iepriekš pauda, ka vienīgais, kas viņam liek šaubīties par specdienestu saistību ar ziņojuma izplatīšanu, ir tā "zemais profesionālisms daudzās faktu kļūdās".
Viņš arī pauda neizpratni, kāpēc anonīmajā ziņojumā nav pieminēts fakts, ka 2001.gadā Zemgales priekšpilsētas tiesa ar tiesas spriedumu nav konstatējusi Jura Viņķeļa sadarbību ar Valsts drošības komiteju. "Par to, ka šāda informācija klejo, zināju jau 1997.gadā un tieši tāpēc nolēmu vērsties tiesā, lai pierādītu pretējo, taču par to vēstulē nekas nav minēts. Tas nozīmē, ka sešus septiņus gadus specdienesti šo informāciju turēja siltu, nogaidot vispiemērotāko brīdi, kad to vilkt ārā," teica Viņķelis.
Tāpat viņš norādīja, ka par šīs informācijas nepatiesumu liecina fakts, ka Jurim Viņķelim, strādājot bijušā premjerministra Guntara Krasta valdībā un pildot veselības valsts ministra pienākumus, bijusi augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumam. "Tie ir murgu murgi, jo šāda pati pielaide bija arī Pēterim," klāstīja Juris Viņķelis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
