Brīdina par padomju laikā celto daudzstāvu māju masveida sabrukšanu  (393)

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna laikrakstam atklājusi, ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem, vēsta laikraksts. Tādā veidā sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vairākiem desmitiem gadu, uzskatot eksperti.

Rubīna laikrakstam stāstījusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu. Valsts vispirms vēlas izmantot visas pašreizējās iespējas, kad iedzīvotāji var saņemt arī Eiropas fondu naudu māju siltināšanai. Sarunas par piespiedu siltināšanas iespējām un pasākumiem esot atliktas uz pusgadu.

"Mums Rīgā māju skaits ir, es gribētu lietot tieši šo vārdu, šaušalīgi liels – seši tūkstoši. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks apkalpo apmēram četrus tūkstošus māju. Nevaram uzrunāt visus šo māju iedzīvotājus. Mājas bez renovācijas var iztikt vēl divdesmit gadus. Dažai ēkai šī robeža ir trīsdesmit gadu," sarunā ar laikrakstu sacījusi Rubīna.

Latvijas būvnormatīvi liecinot, ka masveida apbūves lielpaneļu ēkām, kas celtas pēc tipveida projektiem 316, 318, 119, kalpošanas laiks ir 70 gadu, bet 103, 104, I464, I467A, I602, 602P – vidējais kalpošanas laiks ir 60 gadu, vēsta laikraksts. Padomju laikā projektētajām sēriju tipveida mājām bija noteikts būvkonstrukciju kalpošanas ilgums – 125 gadi, vēsta laikraksts.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits sarunā ar laikrakstu bijis skeptisks, vai šāda iecere īstenojama. Viņš aizrāda, ka ir jāizpēta katra māja, lai prognozētu, cik ilgs mūžs tai vēl atlicis.

Būvinženieris Jānis Lancers sarunā ar laikrakstu norādījis, ka tad, kad sākās dzīvokļu privatizācija, valsts paņēmusi vienādu sertifikātu skaitu par kvadrātmetru gan tajās mājās, kas jau amortizējušās, gan tajās, kas vēl bijušas salīdzinoši jaunas. "Kā valsts varēja pārdot nekvalitatīvu preci?" jautājis būvinženieris. Tāpēc būvinžinieris uzskatot, ka būtu godīgi, ja tagad valsts kopā ar Eiropas fondu naudu ēku renovācijā un siltināšanā ieguldītu 80% nepieciešamo līdzekļu, bet iedzīvotāji – tikai 20%.

2006. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apmaksāja pētījumu, kura mērķis bija apzināt PSRS laikā būvēto sērijveida dzīvojamo māju stāvokli, apsaimniekošanas ietekmi uz to, kā arī izpētīt renovācijas ekonomisko un cita veida lietderību, vēsta laikraksts. Pētījumā esot teikts, ka no 1955. līdz 1995. gadam Rīgā uzbūvētas 755 daudzdzīvokļu mājas, lielāko daļu no tām cēla 50.–60. gadu mijā. "Šīs mājas atrodas netālu no Rīgas centra, pašreiz ļoti pieprasītās vietās jauno daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecībai. Šo māju iespējamā renovācija ir jāizskata ļoti pārdomāti. Ieņēmumi nesedz uzturēšanas izdevumus, iedzīvotāju vidū daudzi ir pensionāri ar ierobežotiem līdzekļiem, un maz iespējama pašu dzīvokļu īpašnieku iniciatīva māju atjaunošanā. Tehniskā stāvokļa ziņā tās ir visvairāk nolietotās mājas. Šeit jāizskata iespējama māju nojaukšana un vietā jaunu māju rajonu būvniecība," esot ierosinājuši pētījuma autori, vēsta laikraksts.

Lancers laikrakstam neiesaka celt paniku, ja mājas atjaunos un remontēs, tad tās kalpos vēl 50 gadus. "Konstrukcijas nenoveco, bet noveco savienojuma vietas starp paneļiem un inženiertehniskie tīkli – tie gan jānomaina. Ja netiks darīts nekas, tad visdrīzāk sabruks apkures sistēma. Mums nav valsts stratēģijas un politikas mājokļu jautājumā," laikrakstam komentējis būvinženieris. Viņš EM iesniedzis savu redzējumu, kā veicama ēku renovācija Latvijā, piemēram, ierosinot konkrētas sērijas mājām izveidot tipveida projektu – tādējādi mazinātos birokrātija un cilvēki varētu ātrāk un lētāk uzsākt siltināšanu. Būvinženieris sarunā ar laikrakstu ironizējis, ka pašreizējie tempi ļaus nosiltināt mājas pēc 100 gadiem, kad tās būs jau sabrukušas.