Biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs",kas apvieno ceļu būves uzņēmumus,aicina izvietot slēpņus tilta konstrukcijās vai blakus objektos, lai tā Latvijas iedzīvotāji iepazītos ar sliktā stāvoklī esošajiem tiltiem. Valsts policija šādas aktivitātes vērtē piesardzīgi un uztraucas par cilvēku drošību.
Biedrības sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotajā paziņojumā teikts, ka tilti ir stratēģiski nozīmīgas būves, kurām nepieciešama pastāvīga uzraudzība un kopšana. Patlaban no valsts pārziņā esošajiem gandrīz 1000 tiltiem ceturtā daļa esot sliktā, bet 150 – ļoti sliktā stāvoklī. Daļu šo tiltu būtu nepieciešams nekavējoties slēgt vai būtiski ierobežot satiksmi.
Tāpēc aicinājums meklēt slēpņus sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī esošajos tiltos vai zem tiem raisa bažas. Turklāt aktīvākajiem sliktajā stāvoklī esošo tiltu apmeklētājiem tiek piesolīta balva – "Garmin" auto navigācijas ierīce.
Ar akcijas palīdzību biedrība ieplānojusi mudināt cilvēkus ieskatīties patiltēs. Zem sliktā stāvoklī esošajiem valsts tiltiem ir izlikti spēles elementi – geokešu slēpņi. Biedrības piesaistītā sabiedrisko attiecību uzņēmuma "P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības" pārstāve Renāte Linuža portālam "Delfi" skaidroja, ka slēpņi izvietoti vai nu tilta konstrukcijās, vai, ja tajās nav iespējas neko ievietot, dažkārt arī blakus objektos. "Gadījumā, ja slēpnis novietots blakus tiltam, tas ir norādīts slēpņa aprakstā "Geocaching.com" mājas lapā," informēja darbiniece.
Patlaban slēpņi esot ievietoti 12 patiltēs Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, taču divu nedēļu laikā plānots sarakstu papildināt ar valsts tiltiem arī Latgalē. Biedrība norādījusi, ka, piemēram, slēpņa atradēji zem tilta pāri Braslas upei redzēšot tilta bēdīgo stāvokli.
Vienlaikus laimīgie slēpņa atradēji varēšot uzzināt, ka rajona padome iegādājusies tilta konstrukcijas no Cēsīs lokalizētās bijušās PSRS armijas krājumiem. Tilts pāri Braslas upei bijis domāts kā pagaidu risinājums, bet tiekot izmantots nu jau vairāk nekā 20 gadus. Vienīgais šajos gados veiktais uzlabojums bijusi tilta krāsošana.
"Latvijas Ceļu būvētāja" izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādījis, ka personīgi apsekojis visus šos valsts tiltus, un situāciju vērtē kā diezgan bēdīgu. "Ja margas uz tilta ir izrūsējušas un vietām brīvi kustināmas, par kādu drošību var būt runa? Turklāt ne vienmēr tiltu patiesais stāvoklis no autovadītāja redzespunkta ir saskatāms – gadās, ka no virspuses tilts ir kosmētiski sakopts, taču patiltē paveras patiesā aina – nodrupis betons un korozijas nopostīts dzels stiegrojums," klāstījis Brunavs. Viņa teiktais vēl vairāk liek šaubīties par slēpņošanas aktīvistu un balvas tīkotāju drošību.
Kampaņas rīkotāji gan vērš uzmanību, ka tilti ir sliktā stāvoklī un patiltes – ne vienmēr viegli pieejamas - , tādēļ ikviens slēpņu meklētājs aicināts uzmanīties un būt piesardzīgs, padomājot par savu drošību. Biedrība piemetina, ka slēpņotājiem noderēs apavi ar neslīdošām zolēm un reizēm arī ķivere.
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Dairis Anučins skaidroja, ka vispārēja aizlieguma "inispicēt" tiltus nav, taču katru situāciju likumsargi vērtējot atsevišķi, un kādreiz slēpņošanu varot uzskatīt arī par sīko huligānismu. Policijas pārstāvis komentēja, ka no akcijas apraksta izriet, ka aktivitātes nav mērķētas uz kārtības traucēšanu. Taču situācijās, kad persona ar savu rīcību traucē operatīvo dienestu darbu vai sabiedrisko kārtību, tad šo personu var sodīt.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants par sīko huligānismu paredz, ka par to var uzlikt naudas sodu no 70 eiro līdz 500 eiro.
Vaicāts par šīs akcijas īstenošanu no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa, Anučins skaidroja, ka vienmēr ir jādomā, vai šāda rīcība, piemēram, lienot pa tilta konstrukcijām, neapdraud paša cilvēka veselību un dzīvību, un šādas aktivitātes dalībniekam rūpīgi jāizvērtē, vai apdraudējums ir tā vērts.
Tāpat arī slēpņu izvietotājiem būtu jādomā par to un jāievēro nosacījums, lai tie neatrastos bīstamās vietās, kur piekļūšana var apdraudēt dalībnieku veselību vai dzīvību un vai šādu slēpņu izvietošana sliktā stāvoklī esošās tilta konstrukcijās vēl vairāk nepasliktinās to stāvokli. "Respektīvi, drošības aspektam šajā jautājumā jābūt primāram," rezumēja Anučins.
Savukārt attiecībā uz situāciju Rīgā pašvaldības policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis portālam "Delfi" norādīja, ka Rīgā zem tiltiem atrasties nav aizliegts, tomēr rāpties tiltos nedrīkst.
Normatīvajos aktos, kas regulē ceļu satiksmi, minēti gājēju pienākumi, taču, ja tie netiek ievēroti, tad gājēju iespējams saukt pie atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Kā piemēru Sadovskis min, ja gājējs mēģina šķērsot tiltu pa kādu no tilta konstrukcijām, nevis pa ietvi vai nomali, ja ietve nav izbūvēta, tas vērtējams kā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Par to pārkāpējam var piemērot līdz 30 eiro sodu.
Arī Sadovskis klāsta, ka, ja cilvēks rāpjas augšā tiltā, tad atsevišķos gadījumos to var klasificēt kā sīko huligānismu. Šādos gadījumos kārtības sargi vērtē, vai radies kaitējums no indivīda rīcības un vai kādam ar šo darbību ir traucēts.
"Jāpiemin arī tas, ka rāpties konstrukcijās var būt bīstami dzīvībai, ja nav speciāla aprīkojuma, tādēļ pašvaldības policija aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savas spējas pirms doties tilta "iekarošanas" avantūrā," uzsver pašvaldības policijas pārstāvis.
Kārtības sargu pieredze liecina, ka Rīgā peldēšanas sezonas laikā uz tiltiem mēdz parādīties jaunieši, kuri no tilta lec Daugavā. Nodarbe vērtējama kā bīstama, turklāt apdraudot ne tikai lēcēju, bet arī ūdenī esošos atpūtniekus, tāpēc Rīgas pašvaldības policija vērsusies Rīgas domē ar priekšlikumu izstrādāt noteikumus, kas paredzētu speciālu atbildību par atrašanos uz tilta tam neparedzētā vietā. Sadovskis piemetina, ka noteikumi pašlaik vēl nav pieņemti, taču nākotnē Rīgas iedzīvotājiem būs jāņem vērā arī tie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
