Čepāne: valodas refrenduma likumība ir stipri apšaubāma; CVK vai prezidentam vajadzēja 'nospiest bremzes'
Foto: LETA

Referenduma par krievu valodas statusu likumība ir "stipri apšaubāma" un Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vai Valsts prezidentam vajadzēja apturēt parakstu vākšanu vai grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā, uzskata Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnesi Ilma Čepāne (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība. Gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan saviem kolēģiem parlamentā vaicāju, ja kāds savāktu 10 tūkstošus parakstus, piemēram, par to, ka vēlēšanu tiesības tiek liegtas vīriešiem, vai šis jautājums tiktu virzīts referendumam? Vai arī, ja, teiksim, kādi antisemīti sāktu vākt parakstus par to, lai atsevišķām Latvijas mazākumtautībām tiktu liegtas vēlēšanu tiesības? Man atbildēja: nē! Bet par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu, kas ir klajā pretrunā ar valsts neatkarību, – drīkst?" intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) pauž Čepāne.

"Rodas jautājums, vai Centrālā vēlēšanu komisija ir tikai tāds kā pastnieks, kas saņem parakstus, pārbauda tos, saskaita un palaiž procesu tālāk? Ja komisija būtu nospiedusi bremzes jau pašā sākumā, tad Lindermans un pārējie Administratīvajā tiesā piecus gadus tiesātos, apstrīdot komisijas administratīvo aktu, kas liegtu rīkot referendumu. Iespējams, ka komisija nobijās, jo tai nav bijusi šādu referendumu pieredze," pieļauj deputāte.

Viņasprāt, pastāvēja vēl viena iespēja, "kā nepieļaut valsts pamatu graušanu". "Valsts prezidents, iespējams, šajā gadījumā varēja apsvērt, vai nodot šos grozījumus Saeimai vai arī to nedarīt. Viņš vēstulē Saeimai raksta, ka šis referendums aizskar Satversmes kodolu, ka tas ir pretrunā ar Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām. No tā ir noprotams, ka referenduma rīkošana par šādu jautājumu ir antikonstitucionāla," pauž Čepāne, skaidrojot, ka, "lai gan prezidents norāda, ka Satversme viņam šajā gadījumā izvēli nedod, konstitucionālo tiesību ekspertu vidū būtu apspriežams jautājums, vai Satversmes 78. pants uzliek pienākumu prezidentam referenduma sakarā veikt tikai tehniska starpnieka lomu starp CVK un Saeimu".

"Ja prezidents pieņemtu aktu, kurā pateiktu, ka šis referendums ir vērsts pret Latvijas valsts pastāvēšanu un to nevirzītu uz Saeimu, opozīcija droši vien ierosinātu impīčmentu un vērstos Satversmes tiesā. Tiesa tad arī vērtētu prezidenta rīkojuma atbilstību Satversmei. Arī patlaban vēl pastāv iespēja apstrīdēt Satversmes tiesā Prezidenta akta par šāda likumprojekta iesniegšanu Saeimā likumību," uzskata Čepāne.

Deputate atzīst, ka "šis referendums ir ļoti sarežģīts un līdz šim nebijis gadījums". Viņa neatbalsta viedokli, ka "piedalīšanās referendumā būtu pašcieņas aizskārums, ka piedalīšanās tajā ir pazemojoša u. tml". "Šobrīd situācija ir tikpat nopietna kā pirms 20 gadiem, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Referenduma skaitliskais rezultāts tiks politiski ekspluatēts, tostarp arī ārvalstīs. Tāpēc aicinu visus labas gribas cilvēkus aizstāvēt savu valsti un referendumā balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai," intervijā pauž Čepāne.

Saistībā ar refrendumu politiķei esot "divējādas jūtas". "No vienas puses, es saprotu, ka tie, kas parakstījās par referendumu, tika politiski izmantoti, ietekmēti, kūdīti, jo dzīvo citā informatīvajā telpā. Bet, no otras puses, mani pārņem pat žēlums, iedomājoties, ka daļa no šiem cilvēkiem dzīvo ar tik milzīgu naidu sirdī pret valsti, kurā paši dzīvo, kur skolojušies paši, viņu bērni un mazbērni, kur varējuši apmierināt visas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, piemēram, atšķirībā no citām bijušajām padomju republikām. Viņi nenovērtē latviešu tolerance," uzskata deputāte.

Tikmēr eksprezidents, Zatlera reformu partijas līderis Valdis Zatlers otrdien telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" pauda viedokli, ka nav nepieciešams rīkot aģitācijas kampaņas par vai pret refrendumu, bet ir jāuzticas latviešu tautas lēmumam. "Es domāju, ka katram latvietim jau sen ir skaidra attieksme pret šo referendumu, tad kāpēc mēs neizticamies šim lēmuma," jautāja Zatlers.

Viņš arī aicināja politiķus neizmantot refrendumu "sīku politisku mērķu" sasniegšanai un apvienības VL-TB/LNNK vēršanos Satversmes tiesā nodēvēja par populismu.
Jau ziņots, ka tautas nobalsošana par krievu valodas noteikšanu par otru valsts valodu Latvijā notiks 18.februārī.
Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilma Čepāne Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form