Viņš piebilst, ka līdz šim LMT ekspansīvi audzējis savu klientu skaitu, bet agri vai vēlu šādas izaugsmes iespējas beigsies, turklāt nav izslēgta trešā mobilo telekomunikāciju operatora ienākšana. Līdz ar to ir jādomā par alternatīviem finansējuma avotiem.
Golsts atzīst, ka jauna ciparu televīzijas ieviešanas projekta liktenis būs atkarīgs arī no tiesvedības iznākuma, ko Latvijas valsts uzsākusi pret līdzšinējo ciparu televīzijas īstenotāju Lielbritānijā reģistrēto firmu "Kempmayer Media Ltd". Tas skars jautājumu par LMT uz DLRTC vārda reģistrētajām kapitāla daļām, kuru dividendes bija finansējuma avots līdzšinējam digitālajam projektam.
Golsts ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk digitālo televīziju Latvijā tāpat kā visā pasaulē nāksies ieviest un tā nomainīs analogo televīzijas signāla izplatīšanas veidu. Ciparu tehnoloģija viennozīmīgi ir progresīvāka televīzijas sfērā, savukārt interneta televīzija vēl ilgi nespēs nopietni konkurēt ar ētera ciparu televīziju.
"To, kad Latvijā tiks ieviesta digitālā televīzija, lems valdība. Satiksmes ministrijai, kas strādā pie digitālās koncepcijas, mūsu centrs gatavo savu pienesumu, kas tiks iesniegts ministrijā tuvāko nedēļu laikā," skaidro Golsts.
Viņš norāda, ka LVRTC jaunās koncepcijas ietvaros var tikt atvēlēta iespējamā tehniskā izpildītāja un infrastruktūras turētāja loma. Līdzšinējā projektā LVRTC meitas uzņēmumam DLRTC bija izveidot kā atsevišķa vienība, kas nodarbojās tieši ar digitālā projekta ieviešanu, bet pabeidzot projektu, tālākā nākotnē varētu palikt tikai viens uzņēmums, jo divas apraides sistēmas nebūtu ekonomiski uzturēt, skaidro LVRTC vadītājs.
Viņaprāt, digitālo koncepciju vajadzētu sīki un atklāti apspriest starp ieinteresētajām pusēm - televīzijas kompānijām, reklāmas industrijas pārstāvjiem, televīzijas skatītājiem. Valdībai vajadzētu koncepciju izvērtēt, cita starpā, arī no informācijas sabiedrības un e-pārvaldes vīziju viedokļa.
LVRTC vadītājs norāda, ka valdībai, spriežot par ciparu televīzijas koncepcijas, galvenokārt jāizšķiras par projekta ieviešanas termiņiem. "Ja skatās no globālā tehnoloģiju progresa viedokļa. Viss, kas saistās ar informācijas apriti elektroniskā formā kļūst digitāls. Arī televīzijas sfērā ciparu tehnoloģijas sniedz virkni priekšrocību no kā vienkārši nevar atteikties," skaidro Golsts.
Viņš uzskata, ka interneta tehnoloģijas pagaidām nav sasniegušas tādu attīstības līmeni, lai aizstādu tādu masu komunikāciju veidu kā ētera televīzija.
Golsts atgādina, ka pirms vairākiem gadiem ASV telekomunikāciju jomā lielas cerības tika saistītas ar tā saukta viena kabeļa ideju. Patērētājam solīja ievilkt dzīvoklī optiskās šķiedras augstas caurlaides spējas kabeli, ar kura starpniecību ar interneta palīdzību būtu iespējams lejuplādēt televīzijas programmas jebkurā laikā un daudzumā. Tika solīts, ka arī telefons izzust kā atavisms un tā vietu aizņemtu dators, kas spēj pārraidīt gan balsi gan attēlu.
Tomēr izrādījās, ka tiklīdz miljoniem cilvēku reizē sāktu lietot TV programmas, nepietiktu ne serveru jaudas, ne kabeļu ietilpības. Sprāgstot augsto tehnoloģiju burbulim, varēja vērot šādu kompāniju bankrotu.
Kaut cik pieņemamas kvalitātes interneta TV attēls parasti ir plaukstas lielumā. Liela televīzijas attēla kvalitāti šādi nodrošināt nav iespējams vai arī tas prasa tik lielas izmaksa, ka zūd jēga tamlīdzīgiem komerciāliem projektiem, skaidro Golsts.
Viņš atgādina, ka, salīdzinot ar interneta TV, ētera ciparu televīzija nav tik ļoti ierobežota ar kabeļu caurlaides spēju vai datoru ātrdarbības rādītājiem.
Kā svarīga priekšrocība ciparu televīzijai minama spēja precīzi noteikt auditoriju kādai programmai vai raidījumam. Šādās` iespējās ir ieinteresēta reklāmas industrija un faktiski pasaulē šīs nozares pārstāvji ir vieni no vērā ņemamākajiem ciparu televīzijas virzītājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
