Pēdējo 17 gadu laikā patvertņu saglabāšanai un uzturēšanai nav bijis iedalīts nekāds finansējums, tāpēc to stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu apjoms nepārtraukti pieaug.
Daudzviet jau šobrīd patvertnes izmanto saimnieciskiem mērķiem, taču valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem, kuru īpašumā atrodas šīs būves, īpašā statusa dēļ bija pienākums saglabāt tajās esošās speciālās iekārtas (gaisa filtrus, aizsargdurvis u.c.). Pēc attiecīgo grozījumu Civilās aizsardzības likumā pieņemšanas Saeimā aizsargbūvju īpašnieki varēs lemt par patvertņu turpmāko izmantošanu pēc saviem ieskatiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kas Latvijā vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību, norāda, ka atteikšanās no patvertnēm neietekmēs iedzīvotāju drošību katastrofu gadījumā, jo saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā pašvaldībām joprojām ir uzdevums evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām. Tāpat aizsardzībai no katastrofu postošajiem faktoriem iedzīvotāji var izmantot arī individuālos aizsardzības līdzekļus, veikt telpu hermetizāciju un citus nepieciešamos pasākumus.
IeM jau pagājušā gada 28.oktobrī Ministru kabinetam (MK) iesniedza izskatīšanai sarakstu ar visu Latvijā pieejamo aizsargbūvju skaitu, tehnisko stāvokli un nepieciešamo finansējumu renovācijai, pēc kā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no šo būvju turpmākas uzturēšanas, bet IeM tika dots uzdevums sagatavot visus nepieciešamos grozījumus tiesību aktos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
