Foto: DELFI
Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēts lielākais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits kopš pandēmijas sākuma – 780, medijus pirmdien informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

"Atklāto gadījumu skaits liecina par saslimšanas pieaugumu par 34%, jo 41. kalendārajā nedēļā bija reģistrēti 584 Covid-19 gadījumi Latvijā," statistikas datus analizēja Perevoščikovs.

Tāpat viņš norādīja, ka ir pieaudzis arī veikto testu skaits: vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika veikti 4160 testi, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekš. Tas ir krietni mazāk nekā pozitīvo atklāto paraugu skaits, viņš piebilda.

"Šo pieaugumu varam izskaidrot ar faktisko [slimības] izplatīšanos, daļēji ar to, ka testu skaits ir pieaudzis," skaidroja epidemiologs.

Pozitīvo testu skaits atsevišķās dienās pārsniedza 3%, tomēr, summējot kopā visu nedēļu, konstatēts, ka pozitīvo testu īpatsvars ir 2,7%. Savukārt nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 2,2%, norādīja Perevoščikovs. "Lēni, bet no visiem testētajiem pozitīvo testu skaits turpina pieaugt," uzsvēra epidemiologs.

Salīdzinot ar situāciju citās valstīs, Latvijā kopējais saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā ir 71,5. Tas ir vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur šis rādītājs attiecīgi ir 70,1 un 35,9.

Tomēr, salīdzinot ar vidējo saslimstību Eiropas Savienības valstīs, Latvijas rādītāji ir 2,4 reizes mazāki. Eiropā vidējais rādītājs ir 173 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā, informēja epidemiologs.

Tas nozīmē, ka situācija Latvijā ir krietni labāka, nekā vidēji Eiropā, mierināja Perevoščikovs.

Visaugstākā saslimstība aizvadītajā nedēļā Latvijā konstatēta Latgalē – 123 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā. Otrā administratīvā teritorija ar lielāko saslimšanas gadījumu īpatsvaru ir Rīga, kur šis rādītājs pakāpeniski pieaug un pārsniedz vidējo rādītāju valstī – 88,7 gadījumi.

Tāpat Perevoščikovs atzīmēja, ka Kurzemē saslimstības rādītājs ir samazinājies, un ir mazāk, nekā vidēji valstī – 64,1. "Tas liecina par to, ka tie pasākumi, kuri bija veikti šajā reģionā, sevišķi Kuldīgā, tomēr darbojas," secināja Perevoščikovs, piebilstot, ka eksperti turpina novērot turpmāko saslimstības samazinājumu gan Kuldīgā, gan Aizputes novadā, kur arī situācija šobrīd normalizējas.

Tāpat viņš atzina, ka situācija normalizējas arī Daugavpilī un Daugavpils novadā, kas parāda, ka veiktie pasākumi konkrētajās teritorijās deva savu efektu un saslimstība ne tikai stabilizējas, bet arī veidojas saslimšanas gadījumu skaita samazinājuma tendence.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 2215 Covid-19 testi, reģistrēti 44 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 2%.

Latvijā kopā saslimuši 3494 cilvēki, bet 1341 ir izveseļojies.

Stacionāros svētdien ievietoti astoņi slimnieki un tajos kopā ārstējas 80 pacienti: 74 ar vidēji smagu slimības gaitu, seši ar smagu slimības gaitu.

Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 284 pacienti.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā tika izsludināta ārkārtējā situācija, kas beidzās 9. jūnijā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!