Paužot uzskatu, ka nav pamata noteikt ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas ierobežojumus un noteiktu skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iesniedzis Starpinstitūciju darbības grupā priekšlikumus rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kas uzlabotu epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu, ļaujot saglabāt komercdarbību līdzšinējā apjomā, portāls "Delfi" uzzināja Iekšlietu ministrijā.
"Neredzu jēgpilnu ekspertu pamatojumu tam, kāpēc būtu jāaizliedz skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru saņemšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta, bez saskarsmes ar citiem cilvēkiem salonā un ievērojot visus epidemioloģiskos drošības pasākumus. Ir tāpat skaidrs, ka šī nozare arī turpmāk darbosies, bet tikai nelegāli," ministrijas preses paziņojumā citēts Ģirģens.
Ministrs arī atgādinājis, ka nav mainījis domas par ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, ministra ieskatā, šīs nozares darbības apturēšanai bija jābūt pēdējam solim, jo slogs uz ekonomiku, sociālo budžetu un drošību ir nesamērojams ar aizliegumu.
"Pēc provizoriskām aplēsēm dīkstāves pabalstos un algu subsidējošos mehānismos plānots izmaksāt 85,8 miljonus eiro, ko varētu ieguldīt citās valstiski svarīgās prioritātēs. Tāpēc piedāvāju izvēlēties alternatīvu – noteikt lielāku atbildību par individuālo aizsarglīdzekļu, kā, piemēram, sejas aizsegu atbilstošu lietošanu publiskās vietās, bet neslēgt komercdarbības nozares," atzīmējis Ģirģens.
Ministra iesniegtie priekšlikumi paredz pastiprināt pasākuma organizatoru vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēju atbildību epidemioloģisko pasākumu ievērošanā un noteikt, ka tiem ir aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro pasākuma organizatora vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzēja lūgumu ievērot epidemioloģiskās drošības prasības.
Savukārt, ja persona aicinājumu neievēro, tad pakalpojuma sniedzējam un ēkas īpašniekam ir jānodrošina, ka šādas personas netiek ielaistas telpās. Projekts paredz arī administratīvo atbildību – par pakalpojuma sniegšanu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, juridiskās personas darbiniekam var piemērot sodu no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro. Savukārt par personas ielaišanu slēgtās telpās, kas nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstoši, var piemērot identiskus naudas sodus.
Ministrs atkārtoti pauda viedokli, ka sodīšana ir pēdējais līdzeklis, ko vajadzētu piemērot – galvenais ir katra personīgā atbildība šajā situācijā ar mērķi saglabāt komercdarbības nozaru darbību arī turpmāk, nodrošinot ekonomisko apriti un darbiniekiem darba vietas.
Jau vēstīts, ka no 9. novembra Latvijā ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā ir noteikti dažādi stingri ierobežojumi. Ārkārtējā situācija izsludināta, lai mazinātu Covid-19 izplatību, kas Latvijā pēdējo nedēļu laikā būtiski pieaugusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
