Covid-19 pacientiem vai karantīnā esošajiem slimības lapas valsts apmaksās no pirmās dienas (plkst. 19:50)
Foto: LETA

Otrdien, 10. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē pieņemts lēmums valstij apmaksāt no pirmās dienas darbanespējas lapas, lai tādējādi veicinātu cilvēku neiešanu uz darbu ar elpceļu saslimšanas simptomiem.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, kas bija jau otrā valdības sēde vienas dienas laikā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību sabiedrībai par jauno ierobežojumu ievērošanu un mediķiem par pašaizliedzīgu darbu cīņā ar pandēmijas ierobežošanu. Valdības vadītājs teica paldies arī Saeimai, kas otrdien lēma par atbalstu valdības rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Kariņš arī atgādināja, valdība sēdē rīta pusē lēma par atbalsta mehānismiem ierobežojumu skartajiem uzņēmumiem un darbiniekiem.

Savukārt otrā sēdē tika uzklausīti dažādi dienesti un secināts, kas situācija slimnīcās ir ļoti nopietna gan ar gultasvietu skaitu, gan ar mediķu saslimšanu. "Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs visi – valdība, speciālisti, mediķi un sabiedrība – sadarbojoties darām visu, lai pārrautu infekcijas transmisijas ķēdi. Protams, ir jāievēro visi jaunie ārkārtējās situācijas noteikumi, bet paliek arī pamatu pamats – ievērojam distanci, mazgājam rokas un valkājam maskas visur, kur tas jādara. Turpinām ritmā – mājas, darbs un svaigs gaiss," atgādināja Kariņš.

Runājot par valdības lēmumu par slimības lapu apmaksu, Kariņš paskaidroja, ka valdība labi saprot, jaunie ierobežojumi ir liels izaicinājums visiem, kas ir samērā grūti reizēm izpildāms. "Mēs ļoti gribam, lai gadījumos, ja cilvēks ir saslimis, viņš neietu uz darbu, bet pasargātu kolēģus un ietu pārbaudīties, vai nav Covid-19," skaidroja Kariņš. Ja tagad valsts apmaksās šīs pirmās trīs dienas, uzņēmējiem būs mazāk rūpju par izmaksām.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par ierobežojumu ietekmi uz dažādām nozarēm, Kariņš sacīja, ka var izprast dažādu industriju pārstāvju un sabiedrības satraukumu, bet atgādināja, ka "tie lēmumi, kurus mēs esam pieņēmuši, nav balstīti politikā, ka kāds kaut ko gribētu vai negribētu slēgt. Ir jautājums, ko mēs visu laiku uzdodam speciālistiem, ir, kas būtu jādara, lai lauztu infekcijas izplatīšanās ķēdes, un kuri ir vislielākie riski. Rezultāts ir ārkārtējās situācijas izsludināšana ar visiem ierobežojumiem".

"Mēs šādā veidā rīkojamies – kas mums kā sabiedrībai jādara, lai pārrautu šo ķēdi, un tad, redzot, kas jādara, kā mēs varam palīdzēt cilvēkiem, kurus tas skar. Šādā veidā mēs arī turpināsim. Jāsaprot, ka darbība nav politiski tendēta, lai slēgtu vai neslēgtu kādu industriju, bet lai pārrautu infekcijas ķēdi," uzsvēra Kariņš.

Ministru kabineta sēdē tika uzklausīta arī informācija par to, kā tiek kontrolēta Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu ievērošana, pastāstīja Kariņš, paužot pateicību dienestiem, kas ikdienā dara šo darbu.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdien valdībā pieņemtos lēmumus par darbnespējas lapu apmaksu raksturoja kā tādus, kas būtiski uzlabos sabiedrības līdzdarbību ierobežojumu ievērošanā, ko daļa cilvēku, it sevišķi ar mazākiem ienākumiem, nevarēja atļauties ievērot, jo tas ietekmēja viņu budžetu.

"Pievienojos premjera pateicībai Latvijas sabiedrībai par ierobežojumu ievērošanu. Analizējot inficēšanās rādītājus, ir konstatēts, ka skolēnu brīvdienas un attālinātās mācības vecākajām klasēm ir devušas rezultātu, jo, samazinoties kontaktu skaitam, ir mazinājusies inficēšanās. Ārkārtējās situācijas pasākumi tieši ir vērsti uz to, lai samazinātu kontaktus, kas nav kritiski nepieciešami, tādējādi samazinot inficēšanās līkni," skaidrojas ministre.

Viņķele arī atzina, ka, lai gan ārkārtējā situācija ir spēkā tikai otro dienu, Veselības ministrija ir sākusi jau darbu pie izvērtējuma, kādā veidā, situācijai stabilizējoties, varētu veikt pakāpenisku ierobežojumu pārskatīšanu. "To, vai mēs to varēsim darīt, un kad, būs praksē atkarīgs no tā, cik rūpīgi un apzinīgi mēs visi kopā šos drošības pasākumus ievērosim," teica Viņķele.

Kā apmaksās darbnespēju

No 2020. gada 16. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās, tā lēmusi valdība otrdien, 10. novembrī.

Kā portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā, savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", kas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts arī paredz, ka cilvēkiem, kuriem sakarā ar saslimšanu ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa A, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 15. novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 16. novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10. darbnespējas dienai izmaksās darba devējs.

Tāpat plānots līdz 2021. gada 30. jūnijam (šobrīd tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim) pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots arī pagarināt termiņu, kādā personas slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Šobrīd šis termiņš bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Jau ziņots, ka attālinātā ārkārtas sēdē otrdien, 10. novembrī, Saeimas vairākums nolēma atbalstīt Ministru kabineta 6. novembra rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no 9. novembra līdz 6. decembrim. Tas noticis četras dienas pēc attiecīga valdības lēmuma pieņemšanas un tajā pašā dienā, kad rīta pusē Ministru kabinets pieņēma virkni atbalsta mehānismu Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ cietušajiem uzņēmumiem un darbiniekiem.

Jau ziņots, ka piektdien, 6. novembrī, Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē, izskatot virkni ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītos jautājumus, valdība pieņēma rīkojumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju no pirmdienas, 9. novembra.

Valdība lēmusi izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju uz četrām nedēļām jeb laiku no 9. novembra līdz 6. decembrim. Ministru kabineta rīkojuma teksts pieejams šeit.

Pēdējā diennaktī veikts 6731 Covid-19 tests, reģistrēti 208 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī divi nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilze Viņķele Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form