CVK gaida ST lēmumu un referenduma zīmju izgatavošanas sākšanu atliek līdz 20.janvārim
Foto: F64

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) referenduma par krievu valodu kā otro valodu balsošanas zīmes maketu tipogrāfijai plāno nosūtīt piektdien, 20.janvārī, ja līdz piektdienai Satversmes tiesa (ST) nebūs pieņēmusi lēmumu par referenduma apturēšanu, pavēstīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Kā ziņots, rēķinoties ar ST gaidāmo lēmumu jautājumā par referenduma norisi, CVK iepriekš maketa nosūtīšanu atlika līdz 16.janvārim.

Tipogrāfija SIA "Madonas poligrāfists" zīmju drukāšanu sāks, kad būs saņēmusi no CVK zīmes maketu. Saskaņā ar plānu tautas nobalsošanas zīmēm jābūt iespiestām un sašķirotām līdz 2.februārim, skaidroja Bērziņa.

"Kamēr ST nav pieņēmusi attiecīgu lēmumu par referenduma apturēšanu, CVK turpina gatavoties referendumam. Līdz ST lēmumam CVK nav tiesiska pamata apturēt gatavošanos referendumam. Turklāt jārēķinās, ka ST lēmums var būt arī labvēlīgs referenduma rīkošanai un šajā gadījumā referendumam būs jānotiek noteiktajā termiņā - 18.februārī. Tāpēc gatavošanos referendumam nav iespējams apturēt," skaidroja Bērziņa.

Pagaidām viņa varēja minēt tikai vienu pasākumu, kuru nolemts sākt nevis šonedēļ, kā bija plānots, bet nākamnedēļ, un tas ir uzziņu tālruņa pakalpojums. Šo pakalpojumu CVK īsteno, pildot labas pārvaldības principu, un šāda pakalpojuma nodrošināšana likumā nav minēta kā obligāta, tāpēc to ir iespējams atlikt. Turklāt vēlētājiem jau šobrīd ir iespēja sazināties ar CVK, zvanot uz CVK biroja tālruni vai rakstot uz e-pastu.

Nākamā CVK sēde tiek plānota 19.janvārī, kad paredzēts apstiprināt vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs sarakstu un pārrunāt tautas nobalsošanas sagatavošanas gaitu. Sēdes datums gan var mainīties, ja tiks saņemts ST lēmums, piebilda Bērziņa.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Satversmes tiesā tika iesniegts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi. ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pieteikumu nodevis tiesnešu kolēģijai.

Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā pieteikumā ST, deputāti lūdz gan apturēt izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan atzīt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam.

Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Pieteikumā norādīts, ka Latvijas valsts latviešu valodu kā konstitucionālu vērtību 1922.gada Satversmē iestrādājusi 1998.gada 15.oktobrī. Iekļaujot valsts valodas aizsardzību Satversmē, valsts ir uzsvērusi tās konstitucionālo vērtību. Tāda valodai bijusi arī līdz 1998.gadam.

Deputātu parakstu vākšanu iniciēja "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), un to atbalstīja arī atsevišķi "Vienotības" deputāti. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) informēja, ka ir savākti 30 deputātu paraksti, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti. Dokumentu parakstījuši visi 14 nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, 15 "Vienotības" politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.

Pieteikumu ST parakstīja nacionālās apvienības deputāti Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, "Vienotības" deputāti Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.

Dzintars pauda cerību par labvēlīgu rezultātu, proti, ka referenduma norise tiks apturēta un vēlāk būs pozitīvs ST spriedums, ka par šādiem jautājumiem tautas nobalsošana nav iespējama.

Jau ziņots, ka 18.februārī plānota tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form