CVK norāda, ka provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti liecina - parakstu vākšanā, iespējams, ir piedalījies nepieciešamais pilsoņu skaits, lai Satversmes grozījumu projektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā. Tomēr galīgie parakstu vākšanas rezultāti varētu būt zināmi trīs līdz četru nedēļu laikā, kas nepieciešamas saņemto parakstu pārbaudei.
CVK dati liecina, ka visvairāk parakstu saņemts Rīgā – 89 481 paraksts, kā arī Daugavpilī, kur atbalstu valsts valodas statusam krievu valodai pauduši 27 857 vēlētāji. Savukārt citviet Latvijā, it īpaši Kurzemes novados, atbalstu Satversmes grozīšanai pauduši vien daži vai pat neviens cilvēks, piemēram, Alsungā, Nīcā un Rucavā parakstīties nav devies neviens balsstiesīgais, bet Apē, Dundagā, Jaunpilī un Vārkavā – viens vēlētājs. Parakstu vākšanas vietās ārvalstīs saņemti 1050 paraksti.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" Saeimai vēlētāju iesniegtais Satversmes grozījumu projekts jāizskata tajā sesijā, kurā tas iesniegts. Ja Satversmes grozījumu projekts ir iesniegts sesiju starplaikā, tas jāizskata nākamajā kārtējā sesijā vai īpaši sasauktā ārkārtas sesijā.
Jau vēstīts, ka biedrības "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. CVK atgādina, ka, tā kā Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem jārīko tautas nobalsošana.
Lai parakstu vākšana būtu rezultatīva, tajā bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
