Foto: Reuters/Cehs.lv
"Sveiks, manu mazo draudziņ! Kā tev labi klājas? Domāju, tu arī esi noguris no Covid-19 tematikas, vai ne? Diemžēl no tās aizbēgt grūti, bet – hei, degunu augšā! Šonedēļ raidījumā "Dabas grāmata" par ko citu – Ziemeļvidzemes lāču sirojumiem," kameras priekšā nosēdies uz viena ceļa, tevi uzrunā haki krāsas vestē tērpies "Ceha" Dabas pētījumu institūta galvenais zoologs Ingmārs Kristaps Āls. "Rau, susurs!" kuplajās ūsās nosmējies, Ingmārs K. Āls ar pirkstu maigi iespiež mazo miega pelēnu atpakaļ vienā no 24 vestes kabatām.

Tātad. Gan jau vairums jūsu būs pamanījuši pēdējo nedēļu vēstis par divām lāču grupām, kas ķepo pa Valkas apkaimes viensētām, izposta dravas, atlauž vaļā pa kādam šķūnītim un ar savām pekām nosmulē arī pa kādai automašīnai. Ja viena trijotne, kas, iespējams, bija lāču mamma ar divām atvasēm, nu ir nozudusi un problēmas vairs nesagādā, tad divi bezvecāku jaunuļi uzvedas, kā jau pusaudžiem pieklājas, – ir grūti izprotami (neuzvedas kā tipiski lāči un nebaidās no cilvēku klātbūtnes), nevaldāmi, īsti dumpinieki, un neviens cits tos īsti negrib. Teiksim tā – ja šie lāči būtu tusiņā kopā ar Olti, viņi paši pirmie pamēģinātu nezināmas izcelsmes balto pulverveida vielu, neuzdodot nekādus jautājumus.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!