Foto: DELFI
Nākamajā gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecībai patlaban ir atvēlēti 12 miljoni latu, kas ir apmēram par 60% mazāk nekā sākotnēji bija plānots, tādēļ ir jāatrod veids, kā ar ierobežotiem līdzekļiem var turpināt darbu pie LNB celtniecības, trešdien "Sabiedrība par atklātību - Delna" rīkotā diskusijā atzina kultūras ministrs Ints Dālderis (TP).

Pēc ministra teiktā, arī līdz šim ir daudz darīts, lai samazinātu izmaksas, piemēram, likvidēta valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", lai maksimāli samazinātu administratīvās izmaksas.

Diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, vai un kā ir iespējams ietaupīt jau tā neesošos finanšu līdzekļus "Gaismas pils" projektā, plašas diskusijas izraisīja par ēkas iekšējās apdares tāmi.

"Sabiedrības par atklātību - Delna" pieaicinātais būvinženieris Sergejs Meierovics uzsvēra, ka viņu neapmierina darba tempi, lai arī viņš saprot, ka to norisi ietekmē finansējums. Viņš pauda neizpratni par to, ka būvlaukumā atrodas ļoti daudz tehnikas un vēl citas būvniecībai nepieciešamie materiāli, taču būvdarbi notiek tikai vienā maiņā. Meierovics rosināja darbu organizēt trīs maiņās.

Viņš vērsa arī uzmanību uz tāmē iekļautajiem ierakstiem attiecībā uz bibliotēkas iekšējo apdari. Pēc Meierovica teiktā, tāmē dažādām pozīcijām atvēlēta pārāk liela summa, kas salīdzinājumā ar mazumtirdzniecības cenām krasi atšķiras. Piemēram, kļavas koka dēļi grīdai tāmē kvadrātmetrā norādīti par 100 latiem, bet mazumtirdzniecībā to cena ir 37 lati kvadrātmetrā, savukārt durvīm tāmē norādītā summa ir no 890 līdz 1400 latiem gabalā, bet mazumtirdzniecībā to cena ir no 350 līdz 370 latiem.

Būvinženieris rosina apsvērt iespēju atkārtoti veikt tāmes ekspertīzi, lai rastu iespēju ietaupīt līdzekļus, kā arī rosina meklēt ietaupījumus, optimizējot darba organizāciju.

LNB būvuzraugi no "Hill International" atzina, ka patlaban notiek darbs, lai radītu scenāriju turpmākajai darbībai, ievērojot to, ka budžets atšķiras no iepriekš plānotā. Tiek apskatīti visi iespējamie aspekti, kur iespējams samazināt izdevumus ne tikai ēkas iekšējai apdarei. Ēkas apdares un iekštelpas materiāli izvēlēti saprāta robežās, ņemot vērā funkcijas, kas ēkai būs jāpilda, skaidroja būvuzraugi.

Tagad ir pāragri spriest par iespējamiem iekštelpas apdares materiāliem, jo šie darbi vēl ir tālu. Patlaban tāmē iekļauti provizoriskie skaitļi, skaidroja būvuzraugi no "Hill International".

Arī autoruzraugs Ēriks Kalniņš uzsvēra, ka nebūtu efektīvi pievērst uzmanību tikai vienai tāmes daļai par iekštelpu apdari, jo tāme ir jāvērtē kopumā. Ēkas apdares materiāli veido 5% no kopējām projekta izmaksām.

"Pie LNB ēkas projekta ir strādāts gadiem ilgi. Tāme tika gatavota laikā, kad izmaksu cenas bija ļoti augstas," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka tagad tiek skatīti visi iespējamie varianti, lai samazinātu izmaksas.

LNB direktors Andris Vilks, daloties pieredzē par bibliotēku celtniecību Vācijā un Igaunijā, vērsa uzmanību uz to, ka šajās abās valstīs arī bibliotēku celtniecība notikusi daudzu gadu garumā, taču Igaunijā bibliotēkas celtniecībai un tās apdarei netika izmantoti augstas kvalitātes materiāli, tādēļ bibliotēkā nepārtraukti tiekot pielabota.

Kultūras ministrs jau vairākkārt ir norādījis, ka bibliotēkas celtniecības pārtraukšana sadārdzinās projekta izmaksas. Tādēļ Dālderis pauda gandarījumu, ka nākamajam gadam, neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, projektam tomēr ir piešķirts finansējums.

Diskusijas laikā LNB celtniecības projektā iesaistītie dalībnieki uzsvēra, ka pašlaik tiek izvērtētas visas iespējas, lai ietaupītu līdzekļus.

Savukārt Nacionālās būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns informēja, ka līdz novembra vidum tiks izstrādāts plāns, kurā būs iekļauti tie darbi, kas paveicami par nākamajā gadā projektam atvēlēto budžetu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!