Visbiežāk kā pozitīvie faktori tiek minēts tas, ka pieaugušas iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs (42,1%), paplašinājušas izglītības un studiju iespējas (34,8%), plašākas kļuvušas tūrisma un ceļošanas iespējas (33,9%), pieaudzis ES finansiālais atbalsts un investīcijas (33,8%), kā arī tas, ka dalība ES jau nodrošina vai vēl nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi (24,1%).
Biežāk minētie iemesli, kāpēc netiek atbalstīta Latvijas dalība ES, ir fakts, ka pieaugušas cenas, inflācija, kas veicina nabadzības izplatību (42,4%), uzskats, ka dalība ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai (32,9%), dalība ES Latvijai izmaksā pārāk dārgi (23,9%), ES uzspiež savas intereses Latvijai kā dalībvalstij, un Latvija nevar ietekmēt ES lēmumus (22,45%), kā arī uzskats, ka Latvija ir zaudējusi neatkarību, suverenitāti (20,7%).
Pētījuma ietvaros tika noskaidrotas jomas, kurās, pēc respondentu domām, ES darbība 50 gados kopš tās dibināšanas 1957. gadā ir bijusi veiksmīga. Visbiežāk par veiksmīgu ES jomu respondenti ir uzskatījuši brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanu (37%), brīvu preču kustību (23%), labklājības pieaugumu ES valstīs (17%), kopējo ārējo robežu (16%) un vienotās Eiropas valūtas eiro ieviešanu (13%).
Latvijas dalību ES par "labu lietu" biežāk nekā caurmērā atzinuši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, latvieši, valsts sektorā nodarbinātie, aptaujātie ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie.
Neitrālu attieksmi – atbildi "ne laba, ne slikta lieta" – biežāk izvēlējušies latvieši, aptaujātie ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, Vidzemē un Zemgalē, kā arī lauku apvidos dzīvojošie.
Latvijas dalību ES kā "sliktu lietu" biežāk vērtējuši respondenti, kuri vecāki par 65 gadiem, citu tautību pārstāvji, iedzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie, respondenti ar vidēji zemiem ienākumiem, Rīgā dzīvojošie.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
