Vēstures skolotājiem jautājot, kā atdalīta Latvijas vēstures mācīšana iespaido Latvijas vēsturiskās ainas uztveri, 54% aptaujāto pedagogu atzina, ka tas uztveri pasliktina, jo skolēni neredz Latvijas notikumu saistību ar pasauli. Pedagogi bija norādījuši, ka, mācot atsevišķi, neveidojas vienota vēstures aina.
Savukārt 5% aptaujāto vēstures skolotāju uzskata, ka atdalīta Latvijas un pasaules vēstures mācīšana Latvijas vēsturiskās ainas uztveri uzlabo, jo Latvijas notikumiem iespējams veltīt vairāk laika.
41% respondentu gan pauda uzskatu, ka šāda mācīšana neievieš būtiskas izmaiņas Latvijas vēsturiskās ainas uztverē skolēniem.
Vairums jeb 81% aptaujāto vēstures skolotāju norādīja, ka mācību procesā, Latvijas un pasaules vēsturi piedāvājot šķirti, netika novērotas nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka dalītajā versijā skolēni Latvijas vēsturi apgūst labāk.
Skolotāji norādīja, ka atdalīta vēstures mācīšana sekmē to, ka skolēni neizprot vēsturisko procesu norises principus, īpaši hronoloģiskās sakarības. Tāpat pasaules vēsture skolēniem šķiet bagātāka un interesantāka.
Pedagogi uzsvēra arī pozitīvos aspektus, kā vēstures atdalīta mācīšana iespaido interesi par Latvijas vēsturi. Aptaujā norādīts, ka vērojama interese par dzimtas un novada vēsturi, kā arī šāda pieeja ļauj vairāk izcelties Latvijas savdabībai.
Biedrības aptaujā piedalījās 272 vēstures skolotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
