LDDK nosūtījusi vēstuli Saeimas frakcijām, aicinot neatbalstīt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" (reģ.nr.1598) tālāko virzību tā pašreizējā redakcijā.
Vēstulē LDDK pauž neizpratni un sašutumu par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstīto normu, ar kuru noteikts, ka svētku dienai (izņemot Pirmās Lieldienas un Vasarsvētkus), iekrītot sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Saeima ceturtdien šo normu atbalstīja, taču nepaspēja izskatīt likuma grozījumus otrajā lasījumā līdz galam, un turpinās sēdi nākamnedēļ. Likuma grozījumus vēl jāskata arī trešajā galīgajā lasījumā.
LDDK uzsver, ka priekšlikumu iekļaut šo nomu neapsprieda ar sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un citām organizēto pilsonisko sabiedrību pārstāvošajām organizācijām, lai pilnībā izanalizēta tā ietekmi uz darba attiecību organizēšanu, uzņēmējdarbības vidi un Latvijas tautsaimniecību kopumā.
LDDK uzsver, ka šobrīd, kad Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemākais visā Eiropas Savienībā, kad Latvijā ir viszemākā darba samaksa Eiropas Savienībā, papildu brīvdienu noteikšana nav iespējama.
2004.gadā vidējie valsts konsolidētā budžeta nodokļu ieņēmumi vienā darba dienā vidēji bija astoņi miljoni latu. LDDK aprēķinājusi, ka viena zaudēta darba diena tikai rūpniecības nozarē Latvijā rada zaudējumus nepilnu 10 miljonu latu apmērā nesaražotās rūpnieciskās produkcijas dēļ. Būvniecības nozarē, piemēram, tas rada zaudējumus vairāk kā divu miljonu latu apmērā.
Jāņem vērā, ka atbilstoši likumprojektā ietvertajai formulai gada laikā var rasties līdz pat piecām papildu brīvdienām, kas augstākminētos zaudējumus palielina vairākkārtīgi. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka viena papildu brīvdiena tikai veselības aprūpes sektorā prasa papildus finansējumu no nodokļu maksātāju līdzekļiem gandrīz 300 tūkstošu latu apmērā. Papildu brīvdienas samazinās to darbinieku ienākumus, kuriem ir noteikta stundas vai dienas darba algas likme vai akorddarba izcenojums, jo viņiem brīvdienas netiks apmaksātas, kā arī pašvaldību ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
LDDK aicina izvērtēt visas negatīvās sekas Latvijas valstij, ko varētu radīt šī likumprojekta pieņemšana un neatbalstīt tā tālāku virzību. LDDK uzskata, ka priekšvēlēšanu periods nedrīkst izraidīt nepārdomātu lēmumu pieņemšanu un sociālās partnerības principu neievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
