Darba grupa tiek veidota pēc premjera iniciatīvas, tādēļ, visticamāk, precīzs tās uzdevuma formulējums nāks no Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC), kuram arī drīzumā tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) ieteiks apstiprināšanai TM izveidotās darba grupas sastāvu.
Bērziņš jau iepriekš norādījis, ka šādas darba grupas veidošanu neuzskata par lietderīgu, tomēr, ja reiz šo jautājumu plānots vēlreiz izskatīt, tad tas būtu jāskata plašākā kontekstā, proti, ne tikai par ebreju kopienas īpašumiem, bet, piemēram, arī par latviešu biedrību īpašumiem, aģentūrai LETA norādīja tieslietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece.
Patlaban apstiprināšanai Godmanim iecerēts piedāvāt darba grupu, ko vadīs Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Par viņa vietnieci lūgts apstiprināt TM valsts sekretāra vietnieci likumdošanas jautājumos Ingmaru Bergmani.
Darba grupā ieteikts iekļaut Valsts kancelejas Juridiskā departamenta juriskonsultu Ģirtu Blumeru, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Zemes atsavināšanas nodaļas tiesību aktu galveno speciālistu, kā arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Plānošanas grupas vadītāju Gintu Jegermani, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Agnesi Kvesku, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektora vietnieci Tamāru Mazuri, ĀM Plānošanas grupas trešo sekretāri Kristīni Nudiņu un Valsts prezidenta padomnieku ārlietu jautājumos Andri Pelšu.
Saleniece atgādināja, ka tieslietu ministrs šādas darba grupas veidošanu neuzskatīja par lietderīgu, jo jau pastāv kārtība, kādā īpašuma tiesības reliģiskajām organizācijām atjaunojamas.
Jau ziņots, ka ASV vēstniecība Latvijā 2006.gadā atbalstījusi sarunas starp premjera biroju un Latvijas ebreju kopienu, kuru laikā tika izstrādāts plāns par iespējām kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus.
Kā informēja ASV vēstniecības Latvijā Preses un kultūras nodaļā, ASV vienmēr ir pievērsusi uzmanību holokausta seku jautājumiem. Tas bija viens no galvenajiem jautājumiem NATO uzņemšanas procesā ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām alianses dalībvalstīm.
Vēstniecība norāda: lai arī 90.gados Latvijā bija izstrādāta stingra un taisnīga īpašumu atgūšanas likumdošana, tā nenoteica kārtību, kādā atgūstami tādi sabiedriskie īpašumi kā sinagogas un slimnīcas, kā arī īpašumi, kuriem vairs nav mantinieku.
Vēstniecība 2006.gadā atbalstījusi sarunas, jo "tas bija veids, kā kopīgi risināt šos smagos jautājumus".
Atbildot uz jautājumu, vai arī pēc 2006.gada vēstniecība ir sekojusi līdzi ebreju kompensāciju darba grupas izveidošanai un runājusi ar Latvijas amatpersonām par iespējām kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus, vēstniecībā norādīja: "ASV vēstniecība daudzus gadus ir sekojusi holokausta atlīdzību un īpašumu lietām Latvijā, kā arī turpina sekot un diskutēt pat šiem jautājumiem ar Latvijas valdību."
Kā ziņots, "Neatkarīgā" iepriekš rakstīja, ka ar atkārtotu premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rīkojumu Tieslietu ministrija sākusi veidot darba grupu, kuras uzdevums būs izvērtēt, kā kompensēt ebreju kopienai nodarītos zaudējumus.
Neoficiāla laikraksta rīcībā esoša informācija liecina, ka atkārtotu ebreju kompensāciju jautājuma izskatīšanu veicinājusi ASV vēstniecības iejaukšanās.
Atgriezties pie ebreju kompensāciju jautājuma likusi Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas vēstule, kas šā gada pavasarī sasniedza premjeru Godmani.
Organizācijas pārstāvis Stīvens Švāgers vēstulē atgādina, ka 2006.gadā likumprojekts par 32 miljonu latu izmaksu ebreju kopienai Saeimā tika noraidīts, lai arī to pirms tam esot atbalstījusi Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un toreizējā valdība. Ebreju organizācija vēstulē pieprasa: "Pēc iespējas ātrāk izveidot darba grupu, lai tiktu galā ar neatdotajiem ebreju īpašumiem. Darba grupā jāpiedalās augsti stāvošām valdības amatpersonām, kā arī ebreju kopienas pārstāvjiem." Vēstulē teikts - darba grupai ir jāpanāk šā svarīgā jautājuma atrisinājums.
Šā gada maijā vēstule ar premjera rezolūciju izveidot darba grupu tika nosūtīta Tieslietu ministrijai, tomēr tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) norādīja, ka darba grupas izveide būtu nelietderīga, jo arī pašreizējā likumdošana ļauj pretendēt uz kompensācijām.
Tomēr augusta sākumā Godmanis atkārtoti vēlējies izveidot darba grupu, un šoreiz Tieslietu ministrija premjeram paklausījusi.
2006.gada 23.novembrī Saeima nenodeva izvērtēšanai komisijām un būtībā noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām sniegt materiālu atbalstu vēsturisko netaisnīgo seku novēršanai, kas ebreju kopienai radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības dēļ Latvijas teritorijā.
Likumprojekts paredzēja, ka ebreju kopienai laikā no 2007. līdz 2016.gadam tiek piešķirti 31,96 miljoni latu, ik gadu izmaksājot desmito daļu no šīs summas. Bez tam bez atlīdzības ebreju kopienai tiktu nodoti vairāki nekustamie īpašumi Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Kandavā un Kuldīgā.
Likumprojekts paredzēja - valsts piešķirtais atbalsts izmantojams ebreju kultūras mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, ebreju kopienas attīstībai, kultūras, izglītības un citu sabiedrisko pasākumu finansēšanai, sociālās palīdzības nodrošināšanai ebreju kopienas mazturīgajiem locekļiem un holokausta upuriem, kā arī holokausta upuru piemiņas pasākumu organizēšanai.
Ebreju kopienai izmaksājamā summa tika aprēķināta pēc aptuveni 300 nekustamā īpašuma objektu kadastrālās vērtības (kāda tā bijusi 2005.gada vidū), tostarp arī tādu, kas pirms kara piederējuši ebreju tautības privātpersonām, bet nav atprasīti denacionalizācijas procesā, jo to īpašnieki un mantinieki nogalināti holokaustā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
