Rīgas domē portāls "Delfi" uzzināja, ka RD saistībā ar "Daugavas Vanagu" iecerētajiem pasākumiem bija iesniegti divi pieteikumi – vienu jau pērn iesniedza biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā", kuras valdes priekšsēdētājs tolaik bija Krūmiņš. Savukārt otru šī gada sakumā iesniedza fonds "Daugavas vanagu centrālās valdes pārstavniecība Latvijā", kuru Krūmiņš sāka vadīt pēc tam, kad pērn augustā DVL savu ilggadīgo vadītāju atcēla no amata, pārmetot darbības ar "Daugavas vanagu" īpašumu Slokas ielā Rīgā.
Tā kā abi pieteikumi paredzēja pasākuma norisi vienā laikā un vietā, domes komisija priekšroku saskaņā ar likumu deva agrāk iesniegtajam DVL pieteikumam. Krūmiņš tam piekritis un atsaucis vēlāk iesniegto fonda pieteikumu. Kā norāda Radzeviča preses sekretārs Uģis Vidauskis, Krūmiņš komisiju neinformēja, ka jau kopš pērnā gada augusta vairs nav DVL valdes loceklis, "tādējādi maldinot par savām pārstāvniecības tiesībām".
Tomēr biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" valdes loceklis Guntis Brencāns portālam "Delfi" pastāstīja, ka Krūmiņa pieteikums un viņa tiesības pārstāvēt organizāciju tai skaitā arī Rīgas domē bijis saskaņots ar DV Centrālās valdes pārstāvniecību, kas ir DV "jumta" organizācija visā pasaulē. Viņš skaidroja, ka Krūmiņš iepriekšējos gados pieteicis un organizējis 16.marta pasākumus, tāpēc arī šogad to darījis viņš.
"DV katru gadu ir atzīmējuši Leģionāru piemiņas dienu un darīs to arī šogad," sacīja Brencāns.
Šķelšanās Latvijas "Daugavas Vanagu" organizācijā notika pērn augustā, kad DVL biedri atcēla ilggadīgo organizācijas vadītāju Krūmiņu no amata, viņa vietā ieceļot Vitautu Arnoldu Kizānu. Savukārt DV Centrālās valdes pārstāvniecība šo soli uzskatīja par "apvērsuma mēģinājumu" un pauda stingru atbalstu Krūmiņam.
Saskaņā ar Brencāna teikto, Kizāns pašlaik savas pilnvaras ir nolicis un DVL vada Jānis Ozols.
Ozols portālam "Delfi" pastāstīja, ka "Krūmiņš var pārstāvēt "Daugavas vanagus", bet nevar pārstāvēt "Daugavas Vanagus Latvijā"". Krūmiņu pērn oktobrī DVL kopsapulce izslēgusi no biedrības, tāpēc viņš neesot tiesīgs runāt tās vārdā. Tomēr Krūmiņš varot pārstāvēt DV Centrālās valdes pārstāvniecību, skaidroja Ozols.
Viņš arī norādīja, ka sestdien DVL valdes sēdē biedrības sastāvā esošie bijušie leģionāri esot pauduši noraidošu attieksmi pret skaļiem publiskiem pasākumiem 16.martā. Tai pat laikā viņš pauda neizpratni par RD aizliegumu rīkot piemiņas gājienu un norādīja, ka DVL vēl lems, vai to pārsūdzēt. Ozols pieļāva, ka savu viedokli šajā jautājumā paudīs arī DV "jumta" organizācija Centrālā valde, "zem kuras mēs esam".
Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija piektdien aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja," kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. "Daugavas vanagi Latvijā" pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.
Jau vairākus gadus 16.marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.