Patlaban nav vienota viedokļa par lobēšanas tiesiskā regulējuma ieviešanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pirmdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rīkoja sabiedriskās apspriešanas beigu diskusiju par biroja izstrādāto koncepciju "Lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamība Latvijā". Diskusijā piedalījās liels skaits dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvju, kā arī koncepcijas izstrādes darba grupas dalībnieki.

KNAB informēja klātesošos par jau iepriekš iesniegtajiem atzinumiem par koncepcijas izstrādi. Gandrīz visi diskusijas dalībnieki piekrita KNAB viedoklim, ka būtu nepieciešams palielināt lobētāju aktivitāšu atklātību, taču pretrunīgi ir viedokļi par to, kā to īstenot dzīvē.

Koncepcijas mērķis ir apzināt ārvalstu pieredzi un izvērtēt lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā, lai ļautu nodrošināt atklātību par lēmumu pieņemšanu, kas ir tapuši atsevišķu personu vai grupu interesēs.

Lobēšana ir likumīga - tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Tomēr, kamēr vien lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu ietekmēšanu, teikts koncepcijā.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka pati definīcija - lobēšana - nav īsti laba, jo šim vārdam sabiedrībā esot negatīva noskaņa, daudzi to saistot ar korupciju. Vairāku organizāciju pārstāvji rosināja šo vārdu aizstāt ar citu terminu - lēmuma pieņemšanas ietekmēšana vai interešu pārstāvniecība.

KNAB atzīmē, ka vienots lobēšanas kārtības trūkums rada nevienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā. Atsevišķai sabiedrības daļai - ekonomiski ietekmīgiem uzņēmumiem - materiālo resursu pieejamība nodrošina lielākas izredzes panākt sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Tā kā ne valsts amatpersonām, ne arī pašiem lobētājiem nav pienākuma publiski atklāt to personu loku, kas cenšas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, nedz arī intereses, ko tie pārstāv, nav iespējams izsekot līdzi, kas ir ietekmējis lēmumu tā pieņemšanas procesā, teikts koncepcijā.

Tāpat Saeimā, Ministru kabinetā un pašvaldībās ne visiem pieņemtajiem lēmumiem un tiesību normām, pieejams nepieciešamības pamatojums un pastāv lobēšanas un krimināli sodāmās tirgošanās ar ietekmi jēdzienu nošķiršanas problēma, norāda KNAB.

KNAB darba grupa secināja, ka risinājumi šo problēmu novēršanai ir saistīti ar atklātības par lobētāju aktivitātēm palielināšanu, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādu personu vai to grupu priekšlikumiem ir pieņemti normatīvie akti, izstrādāti politikas dokumenti. Lai nodrošinātu atklātību, nepieciešams rakstveidā dokumentēt vai reģistrēt informāciju par lobētāju darbību.

Problēmu risināšanai KNAB piedāvā trīs variantus. Pirmais variants paredz speciāla likuma izstrādi un grozījumus citos normatīvajos aktos. Tiktu izstrādāts speciāls likums, kurā būtu regulēti šādi jautājumi: kas ir lobēšana un lobētāji, izņēmumi, kas nav uzskatāmi par lobēšanu, un lobēšanas pamatprincipi. Paredzēts izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Otrs variants paredz lobēšanas pamatprincipu noteikšanu saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību un grozījumu veikšanu citos normatīvajos aktos.

Šis variants paredz, ka likums par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās vai Saeimā patlaban izskatāmais likumprojekts par priekšlikumiem un sūdzībām tiek papildināts ar sadaļu, kas regulētu lobēšanas procesu. Šajā variantā paredzēts izveidot lobētāju reģistru un noteikt tajā esošās informācijas publiskošanas kārtību.

Abi varianti paredz, ka lobēšanas procesa uzraudzības funkcijas kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 44 420 latu pirmajā darbības gadā un aptuveni 30 670 latu nākamajos gados.

Tieslietu ministrija, kuru bija iecerēts noteikt par atbildīgo reģistra izveidē un uzturēšanā, sniegtajā atzinumā norādījusi, ka šai valsts institūcijai nav un nevar būt nekāda sakara ar minēto reģistru. Arī diskusijas dalībniekiem šajā jautājumā bija visai pretrunīgi viedokļi.

Savukārt trešais variants paredz atklātības, vienlīdzības un godprātības pamatprincipu piemērošanu lobēšanas procesam valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos. Valsts amatpersona sabiedrības interesēs godprātīgi atklāj, kuras personas ir kontaktējušās ar institūciju nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Valsts amatpersonai ir pienākums nodrošināt vienlīdzību informācijas un amatpersonu pieejamībā visām jautājumā izskatīšanā ieinteresētajām pusēm.

Paskaidrojot šo principu piemērošanu ikdienas praksē, ir nepieciešams izstrādāt arī uzvedības noteikumus personām, kas rīkojas publiskas personas vārdā, piemēram, attiecībā uz dāvanu pieņemšanu un informācijas izpaušanu lobētājam.

Visos variantos papildus tiek paredzēts veikt grozījumus arī citos normatīvajos aktos.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve pirmdien diskusijā atkārtoti aicināja pievērst uzmanību jau esošo tiesību aktu uzlabošanai, neieviešot šajā jomā jauninājumus, bet precizējot pastāvošās normas. Pēc konfederācijas domām, būtu iespējams paplašināt Uzņēmuma reģistrā pieejamo informāciju par konkrētām organizācijām, kā arī noteikt pieņemšanas laikus pie valdības locekļiem un Saeimas deputātiem, kad konkrēti kāds ieinteresēts lobijs varētu ierasties un izrunāties par konkrētu tēmu.

Tā kā lobēšanas procesa atklātību ir iespējams panākt, nosakot lobēšanas pamatprincipus valsts un pašvaldību institūciju ētikas kodeksos, un konstatētās problēmas risināt, veicot grozījumus citos normatīvajos aktos, KNAB darba grupa atbalsta koncepcijas trešo variantu.

KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs uzsvēra, ka pēc iespējas ātrāk jāatrod atbilde uz jautājumu, kā novērst asociatīvo saisti starp lobēšanu un korupciju. Lobēšana ir savu interešu pārstāvniecība valsts iestādēs un šāda veida darbības notiek ikdienā.

Loskutovs norādīja, ka stingri jānorobežo legālā lobēšana no koruptīvajām metodēm un to var izdarīt, tiesiski reglamentējot lobēšanu. Lobiju darbības atklātība ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai visiem būtu skaidrs, kā labā viņi darbojas, pieņemot vienu vai otru lēmumu. Tādā veidā, pēc Loskutova teiktā, valdība, piemēram, varētu balsot pēc pārliecības, nevis tā, kā to pateicis "frakcijas vadītājs".

Pēc Loskutova domām, vissvarīgākais jautājums būtu ieviest normu, ka visu sēžu lēmumi un to dalībnieki tiek protokolēti, lai būtu caurspīdīgums, kā labā un kā interesēs konkrētais lēmums ir pieņemts.

Pirmdien diskusijā izteiktos ierosinājumus, kā arī jau iepriekš sniegtos atzinumus KNAB darba grupa izanalizēs un iestrādās koncepcijā. Pēc tam dokuments tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form