'De Facto': Šlesera noklausīto sarunu atšifrējumu liecina par vēlmi legalizēt dalību uzņēmumos
Foto: LETA

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "De Facto" rīcībā nonākuši telefonsarunu ierakstu atšifrējumi, kas liecinot par bijušā satiksmes ministra, par oligarhu dēvētā politiķa Aināra Šlesera (LPP/LC) darbību, lai legalizētu slēptās īpašumtiesības daudzos uzņēmumos, svētdien vēsta "De Facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sarunas saistītas ar Rīgas Tirdzniecības ostu, kas ir viens no lielākajiem Latvijas transporta uzņēmumiem, tā apgrozījums pārsniedz 100 miljonus latu. Bet īpašnieku shēma visai sazarota - 44% uzņēmuma daļu pieder "BTH Rīga", 20% "Latmorporttrans", kura īpašnieks ir Tirdzniecības ostas vadītājs Ralfs Kļaviņš. Pārējās daļas jeb 36% pieder "Piejūras investīcijām", kas pieder Šveicē reģistrētājam  "Zein Holding AG".

Viesnīcas "Rīdzene" numuriņos ierakstītajās sarunās starp Šleseru un uzņēmējiem Ralfu Kļaviņu, Viesturu Koziolu un Ivaru Gulbi apspriesti biznesa darījumu, kā pēc diviem gadiem, kad beigsies interešu konflikta ierobežojuma laiks politiķiem, atstājot amatu, Šlesers varētu iegūt ietekmi ostas uzņēmumā, vēsta raidījums.

Raidījums norāda, ka sarunas ļaujot secināt - "vairāku mēnešu garumā tika kalta darījumu ķēde, ar kuras palīdzību pēc diviem gadiem Šlesers varētu legalizēt savas slēptās īpašumtiesības Rīgas Tirdzniecības ostā".

2010.gada 3.martā "Rīdzenē" tiekas Šlesers un Tirdzniecības ostas vadītājs. Abi runā par dividendēm.

: Cik tu paredzi, pie visa šī varianta, cik tās dividendes tad uzņēmums var maksāt ārā?

RK: Mans priekšlikums maksāt bija nevis 50%, bet 25%.

: Cik, tas ir par iepriekšējo gadu, jā? Cik tas varētu būt?

RK: Nu, attiecīgi mums būs kaut kādi 11 - 12.

: Lati?

RK: Jā. Dalīts ar 25%, nu, kaut kādus 3,5 latus. Nu, 5 000 000 eiro kaut kur izmaksāt ārā. Mums, mums vēl iram tātad, mums ir nenosegti, tātad, tie aizdevumi, kas tika izmaksāti pagājušogad. Tas ir kaut kādi 3 000 000 eiro. nu, fiziski tā izmaksa varētu būt kaut kādi 2 000 000 eiro.

 

Raidījums vēsta, ka sarunā Šlesers arī  stāsta par plāniem politikā. Tolaik tiek veidota apvienība "Par Labu Latviju" un Šlesers neslēpj, ka viens no tās veidošanas iemesliem saistīts ar Šķēli - kopā strādājot politikā, vieglāk ies arī kopīgajā biznesā - norāda "de facto".

: [..] mēs tagad taisām to lielo apvienību. Un tas mēs skatīsimies, ko, kuras tur tās reģionālās partijas pienāks klāt, kur tā saucamie uzņēmēji, nu, kuri, ar kuriem mēs tur Lido tiekamies un tā.

RK: Mh.

AŠ: Un tā. Bet tie uzņēmēji, tie vairāk vajadzīgi fonam, nu, ka tas.

RK: Nu, jā.

: Tas plašums. Jo mēs uzliksim jaunu nosaukumu, viss. Lai būtu vienotība. Bet tas ir tas, kas notiks pēc, nu, kad, vot, nu, cīņa uz 2.oktobri. A līdz 2.oktobrim vēl ir septiņi mēneši tīri. [..]

Un, un redzi, ja mēs ejam vienā blokā, tad jau vairs nav arī, nu, kā saka, nav jau vairs lufte, tad jau ar Andri būs daudz vienkāršāk arī šeit ikdienā strādāt.

[..]

Bet jebkurā variantā mēs te sākām ļoti nopietni spēlēt. Un tad zemnieki tur uzreiz zaudēs pozīcijas. Aivars.

RK: Bet viņi paliek tad tā kā paši par sevi tā kā zemnieki.

: Nu, jā. Nu viņi ir zaļie, zemnieki, Ventspils, viņi jau ir kaut kāda. Nu, tur vienīgais ar to....,es saku, attiecīgi jau Aivara gals. Tik, cik tie no Ventspils tiks savēlēti. Jo tie pārējie jau tur baigā šļura.

2010.gada 14.oktobrī viesnīcā "Rīdzene" Šlesers tiekas ar Viesturu Koziolu, apspriežot projektus Andrejsalā un Zaķusalā.

VK: Gatavāks, Ainār, projekts tāds, kurš, kuru mēs točna zinām no galvas, kā uzbūvēt, ir Zaķusala. Tur nav jautājumu.

: Nē, nu , paklausies, bet ir runa par to. Jo ir jāmaksā "da figa" Andrejsalā viss. Un tas, ko es redzu, jā, es redzu, kad Andrejsala ir šodien, vienu māju būvēt - tas ir, nu, tur, tur jābūt lielākam. Tur jābūt ir kaut vai tas kvartāls. Nu, tas pirmais. Jā? Ar vienu māju par maz ir. Nu, tur jābūt tādam kvartāliņam, kaut vai piecas...sabūvēt.

VK: Protams.

: Saproti? A pieci hektāri, tā ir puse no Zaķusalas jau ar visu no tā izrietošajām lietām. Un, un jautājums: a ko īsti darīt? Ja, ja tā godīgi, nu, ja tagad, piemēram, skaties: Andrejsalā, **, tur jāatstāj, jāiesaldē tas pasākums ir uz 7-8 gadi vismaz. Lai vienkārši, un n***, ka vajag visus sūdus tupelē, vienalga, ko tur var. Vienkārši.

Šlesers arī atklāj, ka tad, kad viņš vairs nebūs Rīgas brīvostas vadībā [pēc ievēlēšanas Saeimā viņš zaudēja Rīgas domnieka mandātu un arī vietu brīvostā], viņš pēc diviem gadiem vēlas kļūt arī formāli par Rīgas Tirdzniecības ostas līdzīpašnieku. Sarunās apspriests, kā Šveices holdingam piederošās daļas nonāktu līdz Šleseram. Sarunā ar Šlesera ģimenei piederošā uzņēmuma "Avadel" vadītāju Ivaru Gulbi politiķis runā par iespēju caur "Avadel" kļūt par Tirdzniecības ostas daļu īpašnieku, kam par pamatu varētu kalpot "Avadel" un Viestura Koziola starpā noslēgts aizdevuma līgums, kurš esot viegli grozāms un summas pielāgojamas pēc vajadzības.

: Es tev vienkārši varu pateikt to, kad pēc divi gadi tas, kas man būs svarīgi attiecībā. Un tad mēs ar tevi runāsim pavisam savādāk. Ka tev būs jāiet attiecīgi šeit iekšā.

IG: Mh.

: Valdē. Jo zem visa šitā ir vesels holdings. Ļoti liels. Jā? [..]

IG: Tātad tu, tad tu plāno pēc diviem gadiem prom no politikas?

: Nē.

IG: Kur tu paliec?

: Es eju tagad prom no ostas.

IG: Jā.

: Mēs divus gadus esam interešu konfliktā, ja...

IG: Ā.

: Pēc divi gadi caur Avadelu, Avadel var kļūt par īpašnieku.

IG: Mh.

: Jo šitas nav nekur...

IG: Nu, jā, jā, jā.

: Ka es pēc divi gadi, man neviens vairs nevar pārmest, jā, to - kļūt par šī holdinga īpašnieku.

Pēc mēneša - 10.novembrī Šlesers šo pašu iespēju pārrunā arī ar Tirdzniecības ostas vadītāju Ralfu Kļaviņu. Sarunas laikā dzimst ideja, ka darījumā arī jāiesaista banka, konkrētāk, Rietumu banka, vēsta raidījums.

: Tikai tā problēma par tiem diviem gadiem.

RK: A šeit ir oficiāli īpašnieki? Jā?

: Jā. Mēs ar ģimeni. Nu, man..., kā saka, tur puse, puse ir sievai, puse es. Un tur sadalīs vēl tur, ja kaut kādu bērnu tur.[..]

: Un štelle ir ļoti vienkārša. Tur ir šobrīd jāapskatās juridiski. Jā? Nu, sakarā ar tiem diviem gadiem, un viss. Un tad vienošanās ir tāda, kad Avadels pārņem šo struktūru. Nu, kā saka, šito te.

RK: Jā.

: ...Ā! Vo, vo vo! Paskaties. Izcili! Izdomāju: Šveice, Rietumu banka, Avadels, un attiecīgi šeit ir Viesturs. Neatdod parādu. Bet man vajag naudu. Man vajag naudu. Es piedāvāju sekojošu variantu: ka šo struktūru pārņem Rietumu banka 100-procentīgi. Bet man ir, jeb bankas struktūra paņem. Bankas struktūra. [..]

RK: Nē, nu, es uzskatu, ka tā ir ļoti eleganta shēma.

Divas dienas vēlāk, Koziols Šleseru brīdina, ka viesnīcas telpas noklausoties tiesībsargājošās iestādes, kas vācot materiālu. Šlesers sarunā ar Ivaru Gulbi un Ralfu Kļaviņu atklāj, ka zem Šveices holdinga vēl pirms pārņemšanas būtu jānonāk arī "Zaķusala estate" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmumam", norāda "de facto".

: Tātad, ideja ir sekojoša. Es esmu runājis ar Esterkinu, ar Rietumu banku. Tikko te Viesturs arī ir bijis. Tātad, mums ir kā? Te Viesturs Koziols. Avadels. Aptuvenā, līguma attiecības ar procentiem - viens komats astoņi. Jā? Nu, lūk. Un, un tad doma ir sekojoša. Rietumu banka jeb Rietumu bankas struktūra iegādātos no Viestura Šveices uzņēmumu. Jā? Nu, runa ir par trīs latiem. Jā? Un tā doma ir tā, kad, es domāju, kad šeit nevis Avadel, bet mums ir vēl viena struktūra, Alter. Jā?

IG: Jā.

: Jā? Kur ir tukša. Vai ne? Jā? Tātad, izmantotu tieši šo struktūru, kura ar Rietumu banku noslēgtu vienlaicīgi vienošanos.[..]

: Bet jebkurā gadījumā tie divi gadi iet, ....tad te tiek slēgts darījums tāds, kad Alters iegādājas šo Rietumu bankas uzņēmumu, nu, ja varētu tas būt. Nevis tiešā veidā to Šveices struktūru. Jā?

IG: Jā.

: Bet šo uzņēmumu, kurš ir 100 procentīgi īpašnieks Šveices uzņēmumam, kuram attiecīgi pieder 36 procenti, nu, tajā ķēdē, kas ir Rīgas Tirdzniecības osta.

"de facto"  zināms, ka 17.novembrī šī pati trijotne atkal tiekas "Rīdzenē". Sarunās Šlesers apzinās, ka viņš divus gadus pēc amata atstāšanas nevar likumīgi kļūt par uzņēma īpašnieku, un mēģina atrast veidus, kā šo ierobežojumu apiet.

: Nē, bet pagaidi, bet jautājums ir. Vot, šoreiz es izeju no likuma. "Valsts amatpersonai divus gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt attiecīgā valsts amatpersonas pienākumus valsts, pašvaldību institūcijā, aizliegts iegūt tāda...komersanta mantu, kā arī kļūt par dalībnieku, akcionāru divus gadus". Divus gadus. Bet es noslēdzu vienošanos, ka es kļūšu pēc divi gadi.

RK: /nopūšas/ Kā tas juridiski izskatās?

IG: Nu, nu.

: Nu, paga, bet.

IG: ...interpretācijas, interpretācijas jautājums.[..]

: Jā. Bet tikai variants tāds. Visu paraksta, pilnvaro, bet....tāda godīgā principa. Jā? Tiek paņemts notārs, kurš ir pilnvarots...Šveicē, piemēram, ka tas tiek atdots, es atvainojos, nu, ne notāram, bet advokātam. Un, ka līgums ir parakstīts tagad, bet pabeidzās viņš pēc divi gadi.

"de facto" neoficiāli zināms, ka šādas sarunas "Rīdzenē" notika vismaz līdz šā gada sākumam. Jau maijā KNAB veica virkni kratīšanu neskaitāmos uzņēmumos, un lūdza Saeimai ļaut veikt kratīšanu arī Šlesera dzīvesvietā. Tolaik Saeima šādu jāvārdu nedeva.


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form