IZM rīcība ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un izmantot tos svarīgāku funkciju nodrošināšanai. Diemžēl, saņemtā atbilde no IZM liecina par tās nevēlēšanos taupīt valsts budžeta līdzekļus.
Neskatoties uz to, ka jau vairākus gadus darbojas skolvadības sistēma “e-klase”, kuru jau šobrīd izmanto vairums Latvijas skolu, IZM plāno tuvāko gadu laikā vēl papildus ieguldīt ievērojamus budžeta līdzekļus līdzīgas skolvadības sistēmas izstrādē, attīstībā un uzturēšanā.
Atgādinām, ka skolvadības sistēmu “e-klase” DEAC ieviesa 2005.gada sākumā. “E-klase” darbojas ar mērķi atvieglot skolotāju darbu, kā arī informēt vecākus par bērna gaitām skolā. “E-klase” ir saskaņota IZM, saņemot tiesības skolām izmantot šo elektronisko žurnālu. Skolvadības sistēmu “e-klase” pašlaik lieto 490 Latvijas skolas, kas ir puse no vispārizglītojošo skolu skaita.
“Turklāt, īpaši vēlos akcentēt, ka “e-klase” izstrādāšanā netika ieguldīti valsts līdzekļi, tā bija DEAC iniciatīva. Šobrīd “e-klase” tiek uzturēta no skolu un vecāku maksājumiem,” precizē DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, piebilstot, ka ja IZM skaidri definētu vienotus izglītības informatizācijas standartus, tad neviens vien uzņēmums būtu gatavs piedāvāt savus risinājumus. Ieguvēji būtu gan valsts, gan uzņēmēji.
„Vēlme izstrādāt līdzīgu, centralizētu skolvadības sistēmu šajā ekonomiskajā situācijā uzskatāma par nelietderīgu, it sevišķi brīdī, kad Latvijas skolas jau vairākus gadus sekmīgi izmanto dažādu privātu uzņēmumu izstrādātas informācijas sistēmas mācību procesa administrēšanai,” uzskata Andris Gailītis.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka IZM izglītības sistēmas informatizācijas programmas "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” īstenošanai, no 2007. līdz 2009. gadam tika paredzēts izlietot vairāk kā 46 miljonus latu, no kuriem daļa jau iztērēti.
Tāpat Gailītis uzskata, ka bieži vien, pēc valsts pasūtījuma izstrādāto informācijas sistēmu nodošanas ekspluatācijā, tām netiek nodrošināts lietotājiem nepieciešamais tehniskais atbalsts, kā piemēru minot 1997. gadā ieviesto Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmu, kuras izstrādē tika ieguldīti milzīgi līdzekļi, bet galarezultātā sistēma darbojās nepilnvērtīgi, un līdz šim vēl nav aizstāta ar jauno Valsts izglītības informācijas sistēmu, kuras izstrādei vajadzēja noslēgties 2008. gada jūnijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
