‘Delfi’ reportāža: Konservatīvie peļu junkuri kaķu mājiņu vietā lieto pagrabus  (182)

Glauno namu vietā vecais labais pagrabiņš

Agrā ceturtdienas rītā kaķu namiņu meklēšana Imantā izvērtās par īstu piedzīvojumu – lavoties starp daudzdzīvokļu namu pagalmiem un uzmanīgi vērojot apkārtni, pirmo kaķu māju nācās meklēt teju pusstundu – tā kā "Dzīvnieku SOS" mājiņas ieturētas dabiskos toņos, pamanīt tās zālājā pie nama sienas no lielāka attāluma ir visai sarežģīti. Tikai retais tuvu esošo namu iemītnieks vai sētnieks vispār zināja, ka apkārtnē izvietoti šādi kaķu namiņi.

Pēc tam, kad pirmais namiņš tika veiksmīgi sameklēts un acis jau raudzījās pēc to iemītniekiem, izrādījās, ka tie nav vis namiņā, bet gan sēž zem kāda auto un glaužas gar kāda nama sienu. "Viņi nāk brokastīs," pastāstīja kāda Zentenes ielas nama iedzīvotāja – kaķu barotāja. Jautāta, vai viņa redzējusi, ka kaķi nakšņo un patveras namiņos, viņa sacīja: "Reizēm jau viņi tur slēpjas - īpaši aukstumā, tomēr lielākoties jau viņi klaiņo, meklē barību vai dodas uz kādu jau iepriekš zināmu barošanas vietu".

Kamēr kaķi ieturējās, nolēmām pagaidīt un paslēpāmies, lai ķepaiņus neaizbiedētu, tomēr, kad dzīvnieki atgriezās no brokastīm, viņi sēdēja pie koka, staigāja gar saviem namiņiem, sēdēja aiz tiem, vēroja apkārt notiekošo, tomēr neviens iekšā "apartamentos" tā arī neierāpās.

Kaķi daudz guļ, mīl slēpties un nedraudzējas savā starpā

Dzīvnieku pazinēja, Latvijas Kinoloģiskās federācijas vadītāja Vija Klučniece sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka, viņasprāt, lai arī iecere izvietot kaķiem šādus patvēruma namiņus ir lieliska, organizācijām, kas tādus uzstāda, sākumā būtu vajadzējis konsultēties ar speciālistiem. "Šādas mājiņas ir pasaules pieredze. Parasti saka - pirmie kucēni jāslīcina. Tā tiešām ir, jo, piemēram, "Dzīvnieku SOS" cilvēki ir ļoti daudz darījuši dzīvnieku labā, tomēr ar vēlēšanos ir par maz, ir jābūt arī zināšanām par katras sugas paradumiem," teic Klučniece.

Jautāta, kādēļ nav izdevies iemūžināt nevienu kaķi apartamentos, Klučniece norāda, ka, viņasprāt, lielākā kļūda bijusi dzīvniekiem uzstādīt namiņus, kur viņiem jādzīvo tik tuvu līdzās. "Kaķi nedraudzējas savā starpā un tādā blīvumā nedzīvos. Visticamāk, prātīgākais būtu uzstādīt līdzīgus namiņus, kas paredzēti vienam kaķim, pēc metra vai diviem novietojot nākamo".

Eksperte atklāj, ka viņas mājās mīt divas kaķenes, tomēr tās nekad nešķērso savas iedomātās robežas – viena pārvietojas pa vienu istabas malu, otra – pa otru. "Kaķi ir teritorijas dzīvnieki, retu reizi var redzēt, piemēram, māti kaķeni ar meitu kopā, bet citādi – katrs kaķis ir vairāk pats par sevi," viņa stāsta.

Organizācijas "Dzīvnieku SOS" pārstāve Laura Karnīte portālam "Delfi" atklāja, ka viens namiņš Imantā novietots ar ieejām pret nama sienu, jo tā vēlējušies apkārtējo namu iedzīvotāji – kaķu barotāji. "Šoreiz barotāji tā gribēja, bet prakse liecina, ka lielas atšķirības nav," norāda Karnīte. 

Turpinot pētīt kaķu mājiņas, "Delfi" uzgāja arī vienu par Rīgas iedzīvotāju līdzekļiem ar "Rīgas namu pārvaldnieks" atbalstu tapušu siltinātu namiņu, kuru rotā divi simboli - koka kaķis un Rīgas atslēga. Kādu brīdi nolēmām pagaidīt un pēc vairākām minūtēm namiņam tiešām tuvojās kāds peļu junkurs. Lai viņu neaizbiedētu, fotogrāfijas uzņēmām no tālienes, bez zibspuldzes. Tomēr mednieka gaitā ķepainis devās tieši garām un pazuda vien kaķveidīgajiem pazīstamā ejā pie mājas pamatiem.

Vecrīgas ņaudētājus vilina zemākas vietas

Arī Vecrīgā esošajos kaķu apartamentos neviens ņaudētājs sākumā nebija manāms, tomēr nedaudz vēlāk parādījās kāds ķepains Vecrīgas iemītnieks, kurš ilgi pozēja "Delfi" fotogrāfam pie kaķu mājiņām, tās apostot, asinot pret tām nagus un pēc brīža laiskā gaitā paejot tām garām un ar slaidu lēcienu piezemējoties iepretim blakus esošā pagraba logam, kur bija manāms beigts balodis un pāris sažuvušas reņģu galvas.

Jautāta, kādus ieteikumus viņa varētu sniegt dzīvnieku draugiem, kuri rūpējas par kaķu mājiņu izvietošanu Latvijā, Klučniece saka: "Šīs mājiņas uzliktas augstu, lai pasargātu kaķus no iespējamām briesmām, piemēram, suņu uzbrukumiem, tomēr jāņem vērā, ka daudziem kaķiem nepatīk lēkt. Kaķu namiņu ideja ir patiesi atbalstāma, tomēr, manuprāt, ir 10 reizes jānomēra, lai vienreiz nogrieztu – ar sirds degsmi nav gana, zināšanām jābūt dziļām".

Viņa norāda, ka Latvijas kaimiņvalstīs situācija dzīvnieku aizsardzības jomā ir sliktāka nekā Latvijā, "tomēr arī Latvijas speciālistiem būtu jāseko dzīvnieku sugu paradumiem un īpatnībām". "Ja ir kādi jautājumi - es esmu atvērta jautājumiem par dzīvnieku paradumiem. Protams, veselības lietas ir vetārstu ziņā, bet jebkurā gadījumā – lai tik labas ieceres izdotos vēl labākas, konsultācijas ar profesionāļiem ir vērtīgas," saka Klučniece.