Krīzes laikā sarukušo būvniecības izmaksu dēļ Kultūras ministrija (KM) pēdējā pusotra gada laikā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniekiem nav ieturējusi 2,66 miljonus latu, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja projekta sabiedriskā uzrauga ‒ sabiedrības par atklātību "Delna" ‒ direktors Kristaps Petermanis.
Viņš uzsvēra, ka 2008.gadā noslēgtais līgums paredz, ka būvniecības izmaksas tiek indeksētas atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Līdz šim atbilstosi KM sniegtajai informācijai indeksācijas deļ izdevies ietaupīt 7,7 miljonus latu jeb 9% no būvdarbu summas.
"Taču pašlaik ir izveidojusies situācija, ka aptuveni pusotra gada laikā ir uzkrājušies 2,66 miljoni latu, kurus pretēji līgumam Kultūras ministrija nav ieturējusi no būvniekam regulāri veiktajiem maksājumiem," sacīja Petermanis.
Viņš atzina, ka "Delna" ir ļoti neapmierināta ar šo situāciju un jau vairāk nekā gadu nav saņēmusi pienācīgu paskaidrojumu no Kultūras ministrijas, kādēļ šī summa no būvniekiem nav ieturēta. Tiesa gan, nesen KM beidzot lūgusi būvniekam iesniegt grafiku, kā valsts varēs šo summu tomēr ieturēt.
Ne KM, ne būvdarbu veicēju ‒ Nacionālās būvkompāniju apvienības ‒ pārstāvji preses konferencē "Delnas" pausto kritiku nekomentēja.
Petermanis aģentūrai BNS pauda viedokli, ka šāda situācija izveidojusies, jo KM ir pārāk iztapīga Nacionālajai būvkompāniju apvienībai, kas apgalvo, ka būvniecības izmaksu indekss ir nepareizs un neatbilst tirgus cenām.
"Tas, kā tiek veidots indekss, nebija noslēpums arī 2008.gadā, kad tika noslēgts līgums. Ja turpinātos augstā inflācija, kāda bija līguma noslēgšanas brīdī, uzrēķins nāktu par labu būvniekam," paskaidroja "Delnas" direktors.
KM Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis aģentūrai BNS vēlāk atzina, ka aizkavēšanās ar ieturējumiem no būvniekiem veiktajiem maksājumiem ir saistāma ar būvnieku paustajām šaubām par indeksa aprēķināšanas kārtību, kopš cenu lejupslīdes dēļ indekss ir būvniekiem nelabvēlīgs.
Tomēr Builis pauda pārliecību, ka šis jautājums tiks atrisināts un valstij nekādi zaudējumi neradīsies, jo attiecīgā summa tiks ieturēta no nākamajiem maksājumiem. Situācija ir pārrunāta arī ar projekta būvuzraugiem "Hill International", un, iespējams, no nākamajiem maksājumiem varētu ieturēt 10%.
"Nav tā, ka šajā ziņā varētu būt riski, ka nauda varētu pazust," uzsvēra ministrijas pārstāvis.
Vēl "Delna" ir neapmierināta ar to, ka būvnieks joprojām nav iesniedzis Kultūras ministrijai bankas garantiju triju miljonu latu apmērā, ko varētu izmantot, ja projektā ir kādi būtiski satricinājumi, kuru dēļ būvnieks savas vainas dēļ nevar veikt paredzētos darbus pilnā apmērā. Petermanis uzskata, ka KM šo garantiju vienkārši nav pietiekami uzstājīgi pieprasījusi.
LNB projektā līdz šim ieguldīti 104,85 miljoni latu jeb 57% no kopējām projekta izmaksām, kas ir 183,8 miljoni latu.
LNB ēkas būvniecību iecerēts pabeigt līdz šā gada beigām. Savukārt nākamā gada pirmajā pusē plānots sākt bibliotēkas krājumu pārvietošanu uz jauno ēku, kas ļautu no 2013.gada vidus pakāpeniski sākt pakalpojumu sniegšanu jaunajā ēkā, vienlaikus turpinot darbu arī vecajās ēkās.
Projekta pilna realizācija, kurā ietilpst arī bibliotēkas iekārtošana, aprīkošana un bibliotēkas krājumu pārvietošana, plānota līdz 2013.gada beigām, kad LNB varētu vērt durvis apmeklētājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
