Depresija, cūkgaļa un drauds izģērbt sievu - tapis pētījums par bēgļiem Latvijā
Foto: AFP/Scanpix

"Es [strādāju] kā valsts tulks. Ir situācijas, kur sarunas laikā redzu, es nevaru to pieļaut. Bija situācija, kad robežsargs prasa vīrietim: "Mēs zinām, ka Jūsu sievai ir nauda paslēpta. Ja tu neteiksi, es iešu viņu izģērbšu un pārmeklēšu". Viņš prasa, kāpēc es netulkoju? Es teicu, ka es nevaru tulkot, jo nevaru pateikt, ka tu kā vīrietis iesi izģērbt viņa sievu un pārbaudīt. Viņš saka, es domāju – "mēs pārbaudīsim". Es saku: "Nē, tu teici "es pārbaudīšu"," par paša pieredzēto intervijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pasūtījuma šā gada rudenī īstenotā pētījumā saka kāds brīvprātīgais.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis, un vēl daudzi citi skarbi un atklāti stāsti, ar kuriem pētījumā dalījušies intervētie, sniedz ieskatu tajā, kā Latviju un tās iestāžu, kā arī brīvprātīgo darbu uzņem personas, kas meklē patvērumu, kā arī pretendē uz bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Pētījums "Patvēruma meklētāju uzņemšanā iesaistīto speciālistu un brīvprātīgo pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem un garīgās veselības problēmu risināšanā" šā gada oktobrī un novembrī tika veikts Latvijā, lai noskaidrotu problēmas, kādas rodas patvēruma meklētājiem un tiem, kas ar viņiem strādā, kā arī apzinātu pašreizējo situāciju Latvijas veselības, tostarp, bēgļu un palīdzošo personu garīgās veselības, aprūpē un atrastu šo problēmu risinājumus.

Pētniekiem intervijas sniedza 32 cilvēki. Visas intervijas ir anonimizētas. Kopējais interviju garums ir vairāk nekā 26 stundas. Kā norāda pētījuma autori - Aivita Putniņa, Signe Mežinska, Kristians Zalāns un Artūrs Pokšāns, patvēruma meklētāji, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu ir grupas, kam izcelsmes valstī, migrācijas procesā un patvēruma meklēšanas procesā piedzīvotās traumatiskās pieredzes un stresa dēļ ir paaugstināts garīgās veselības problēmu risks.

Pētnieki akcentē, ka savlaicīga šo problēmu atpazīšana, atbilstoša veselības aprūpe un atbalsts problēmu pārvarēšanā var būtiski uzlabot šo personu dzīves kvalitāti, pieredzi jaunajā mītnes zemē un integrācijas procesu. Savukārt speciālistiem un brīvprātīgajiem, kas Latvijā strādā ar šīm mērķa grupām, ir nepieciešams atbalsts un zināšanas par to, kā rīkoties, sastopoties ar klientu garīgās veselības problēmām ikdienas darbā.

Pētījuma ziņojumā, kas publicēts Latvijas Universitātes mājas lapā internetā, teikts, ka šis pētījums skata garīgo veselību nevis kā vienu šauru veselības jomu, kas ietekmē darbu ar patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, bet analizē uzņemšanas procedūru un tās īstenošanu, balstoties saiknē, ka tādas jomas kā atbalsta pakalpojumu organizācija, integrācija vietējā sabiedrībā, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums, reproduktīvo tiesību īstenošana ietekmē šo cilvēku garīgo veselību.

Pētījuma autori norāda - kopumā, lai arī valsts nodrošina pamata prasības patvēruma meklēšanas procesā, interviju materiāls rāda, ka tās vairāk vērstas uz pašu procedūru, ne patvēruma meklētāju vajadzībām, un atbalsts patvēruma meklēšanas posmā ir atkarīgs no individuālu speciālistu attieksmes pret darbu un klientiem.

Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu šajā pētījumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form