Savukārt partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) frakcija rosina noteikt, ka Saeima tiek atsaukta, ja tautas nobalsošanā par to ir nobalsojis vairākums no balsotājiem un vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
LPP/LC frakcija piedāvā arī citādāku Satversmes 49.panta redakciju, kas regulē atlaistās Saeimas darbību līdz jaunas ievēlēšanai. Pirmajā lasījumā nobalsotā grozījumu redakcija paredz, ka līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādā Saeimas sēdēm dienaskārtību noteic Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.
Savukārt LPP/LC frakcija rosina izteikt Satversmes 49.pantu šādā redakcijā: "Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bez tiesībām lemt par Valsts prezidenta atlaišanu, bet Valsts prezidents ir tiesīgs neizsludināt tās pieņemtos likumprojektus. Neizsludinātos likumprojektus Valsts prezidents nodod vienā lasījumā pārapstiprināt jaunievēlētajai Saeimai."
Deputātiem ir arī dažādi viedokļi par to, kad Satversmes grozījumiem jāstājas spēkā. Pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka Satversmes grozījumi stājas spēkā ar 10.Saeimas sanākšanu.
Savukārt deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) uzskata, ka Satversmes grozījumiem jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.
Iesniegtie priekšlikumi Satversmes grozījumiem ceturtdien tika nodoto izskatīšanai visām frakcijām, Juridiskā komisija to apspriedīs 17.martā.
Lai jebkurš priekšlikums Satversmes grozījumiem jebkurā lasījumā tiktu pieņemts, par tiem jānobalso vismaz 2/3 Saeimas sēdē klātesošo deputātu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
