Vilks uzsvēra, ka, nezinot kopējo budžeta konsolidācijas apjomu, nedrīkst dažus jautājumus risināt atrauti no kopējās paketes un ar īstermiņa lēmumiem apdraudēt sociālo budžetu ilgtermiņā. Viņš arī norādīja uz pašreizējo nedrošo situāciju pasaules ekonomikā, kuras dēļ nedrīkst pieņemt lēmumus par budžeta izdevumu palielināšanu. "Ja tagad atļausimies neplānotus izdevumus, jaunas krīzes gadījumā radīsies papildu problēmas un atgriezties atpakaļ būs daudz grūtāk," brīdināja Vilks, piebilstot, ka viņš nevēlas, ka Latvija aizietu līdzīgu ceļu kā dažas citas valstis.
Finanšu ministrs skaidroja, ka pēc kāda mēneša varētu labāk spriest par esošo situāciju. Patlaban papildu līdzekļus vēlas dažādas nozares, piemēram, veselības joma, kā arī vēl nav zināms, cik tieši līdzekļu būs nepieciešams nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanai. Finanšu ministrija neesot pret šo likumprojektu noraidoša, bet gan aicinot to pieņemt nedaudz vēlāk, kopā ar budžetu.
"Patlaban ir daudz nezināmo, katru nedēļu kaut kas mainās. Visi jautājumi, kas ir budžetā, jārisina kompleksi," norādīja Vilks, aicinot "skatīties pāris gadus uz priekšu un nepaļauties populistiskiem priekšlikumiem".
Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka komisijas locekļi aiz katra cipara redzot cilvēkus, bet finansisti aiz cipariem cilvēkus aizmirstot. Viņa arī pauda bažas, ka, ja pensijas likuma grozījumi tiktu iekļauti budžetu pavadošo likumprojektu paketē, tad tos varētu arī no tās izņemt. Tāpēc, pēc politiķes domām, šie grozījumi būtu jāpieņem jau šīs Saeimas laikā, un viņa pauda cerību, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš šo likumprojektu tomēr iekļaus parlamenta darba kārtībā.
Barča uzsvēra, ka valsts budžeta konsolidāciju nedrīkst veikt uz pensiju rēķina, "tad sociālā nodrošinājuma sistēma tiktu sagrauta".
"Finanšu ministrija ir sagrāvusi desmitiem tūkstošu pirmspensijas vecuma cilvēku cerības, kuri cerēja, ka vēl pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām tiks pieņemts lēmums, pagarinot likuma normas darbību, kas ļauj priekšlaicīgi pensionēties," norādīja apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāts Andrejs Klementjevs.
Viņš skaidroja, ka iepriekš Finanšu ministrija pēc komisijas lūguma bija devusi savu vērtējumu par grozījumiem pensiju likumā. Vēstulē Saeimas deputātiem Finanšu ministrija apgalvoja, ka neredz šķēršļus, lai līdz 2014. gada 1.janvārim pagarinātu darbības laiku normai, kas ļauj priekšlaicīgi pensionēties. Tomēr tagad tiekot pausts jau gluži pretējs viedoklis, ka grozījumi esot jāizskata tikai 11.Saeimā vienā paketē ar valsts budžeta projektu 2012.gadam.
"Šāda lēmuma pieņemšanu gaida ne mazāk kā 20 000 pirmspensijas vecuma cilvēku, kuri vēlas plānot savu dzīvi uz turpmākajiem pāris gadiem. Šiem cilvēkiem atrast darbu, ņemot vērā viņu vecumu un veselības stāvokli, ir ļoti grūti, un tāpēc iespēja doties priekšlaicīgā pensijā var kļūt viņiem par vienīgo izdzīvošanas iespēju," teica Klementjevs.
Atbalstu pensiju likuma grozījumu tūlītējai virzīšanai pauda arī arodbiedrību pārstāvji, kuri esot savākuši 25 000 parakstu aicinājumam pagarināt iespēju priekšlaicīgi doties pensijā.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas iebildumu dēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepriekš nolēma izskatīšanai pirmajā lasījumā virzīt grozījumu projektu likumā par valsts pensijām, no kura izslēgts priekšlikums atsākt indeksēt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 165 latus mēnesī.
Komisijas sagatavotie grozījumi likumā paredz noteikt, ka personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuras aprūpējušas līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai atzīts par bērnu ar invaliditāti, ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms noteiktā vecuma sasniegšanas. Šādu tiesību nav personām, kurām atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības.
Paredzēts arī vēl uz diviem gadiem pagarināt iespēju ar 30 gadu darba stāžu pensionēties divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Grozījumi paredz ieskaitīt darba stāžā periodu, kurā Latvijas pilsonis dienējis PSRS bruņotajos spēkos līdz 1991.gadam, kā arī pagarināt iespēju pensionēties ar atvieglotiem noteikumiem personām par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Tas, vai likumprojekts tiks iekļauts esošās Saeimas darba kārtībā, tagad ir atkarīgs no Valsts prezidenta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
