Desmit parlamentārieši Saeimas prezidijā iesnieguši Dzīvesbiedru likuma iniciatīvu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Desmit parlamentārieši otrdien Saeimas prezidijā iesnieguši likumprojektu "Dzīvesbiedru likums" iniciatīvu izskatīšanai 20. jūnija parlamenta sēdē. Likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu nelaulātu pensionāru, sociāli maznodrošinātu ģimeņu un viendzimuma pāru tiesības.

Saeimā iesniegto iniciatīvu parakstījuši desmit deputāti: Marija Golubeva (A/P), Daniels Pavļuts (A/P), Dace Rukšāne-Ščipčinska (A/P), Inese Lībiņa-Egnere (V), Arturs Toms Plešs (A/P), Mārtiņš Šteins (A/P), Inese Voika (A/P), Mārtiņš Staķis (A/P), Dace Bluķe (A/P) un Atis Lejiņš (V).

Desmit parlamentārieši Saeimas prezidijā iesnieguši Dzīvesbiedru likuma iniciatīvu
Foto: Kustība "Dzīvesbiedri"

Likumprojektu izstrādāja kustība "Dzīvesbiedri," un to iesaka virzīt biedrība ģimenes atbalstam "Tēvi" un centrs "Marta". Par likumprojekta izskatīšanu Saeima lems 20. jūnijā.

"Mēs esam patiesi gandarīti nodot Saeimas deputātiem pilsoniskās sabiedrības izstrādāto Dzīvesbiedru likumu. Likums ir vērsts uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo visupirms ikvienam ir nepieciešams sakārtot attiecību jautājumu, kamēr viss ir kārtībā. Šis likums ir radīts, lai sniegtu papildus stabilitāti un drošību attiecībās, kas balstītas uz rūpēm un savstarpēju atbalstu un atbildību," norāda kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.

Dzīvesbiedru likums paredz tiesisku regulējumu divu cilvēku savienībai ar mērķi rūpēties vienam par otru un par kopīgu mājsaimniecību. Šis likums ir aktuāls tiem cilvēkiem, starp kuriem pastāv šādas savstarpējās rūpēs balstītās attiecības, bet kuri nav laulāti.

Atbilstoši iniciatīvai, likuma mērķis ir atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību.

Šajā likuma iniciatīvā termins "dzīvesbiedri" apzīmē divas fiziskas personas, kuru starpā ir cieša sociālā saikne ar mērķi rūpēties vienam par otru un kuru starpā ir noslēgts dzīvesbiedru līgums. Savukārt "dzīvesbiedru līgums" ir savstarpējs, ar vienošanos pamatots gribas izteikums rakstveida formā, kura mērķis ir reģistrēt divu personu dzīvesbiedru savienību.

"Savas attiecības, atbilstoši likumam, būs iespējams slēgt pie notāra, vienkāršotā procedūrā, un šis likums attieksies uz ikvienu, neatkarīgi no dzimuma" skaidro Zālītis un piebilst, ka likumprojekts skar tādus jautājumus kā mantiskās un mantojuma attiecības, veselības aprūpi, pensiju mantošanu, arī nodokļus un nodevas. Tas ir arī balstīts uz pagājušajā gadā oktobrī Tiesībsarga izdotajām rekomendācijām Saeimai un valdībai, kas liek valstij atzīt ģimenes arī plašākā jēdzienā," piebilst kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs.

Jebkura ģimene ir sabiedrības daļa, un valstij tā ir jāatzīst, uzsver arī centrs "Marta". "Mūsu redzeslokā ik dienas nonāk daudz faktisku, bet nereģistrētu attiecību, kuras likums pašlaik "nepamana". Visvairāk no tā cieš sievietes un viņu bērni, nonākot ievainojamās situācijās. Iemesli, kāpēc cilvēki nereģistrē laulību, ir visdažādākie – no finansiāliem aspektiem līdz personiskām izvēlēm, un sabiedrība tās nemainīs tikai tāpēc, ka daļai politiķu šķiet, ka visiem jādzīvo laulībā. Tas tikai padara daļu sabiedrības neaizsargātāku, savukārt Dzīvesbiedru likums šiem cilvēkiem dotu iespēju aizsargāt kopīgo īpašumu un pieņemt svarīgus lēmumus," norāda "Marta" vadītāja Iluta Lāce.

Likumprojekta autori norāda, ka šobrīd visvairāk no regulējuma neesamības cieš cilvēki ar neapskaužamu sociālo situāciju, kuri nevar atļauties notāra pakalpojumus testamenta sastādīšanai vai neprot iedziļināties likumos, tomēr ilgus gadus ir dzīvojuši kopā ar vienu partneri. Tāpat Dzīvesbiedru likums atvieglotu mantošanas tiesības, kas savukārt ir būtiski svarīgas nelaulātiem pensionāru pāriem – nereti, vienam dzīvesbiedram nomirstot, otrs faktiski paliek bez mājokļa vai līdzekļiem, lai nodrošinātu turpmāko dzīvi. Likumprojekts paredz tiesisku aizsardzību arī gadījumos, ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopīgu mājokli vai pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos.

"Mēs nevēlamies radīt sensāciju, bet gan atspoguļot Latvijas realitāti. Sargāt visas ģimenes, kuras Latvijā pašlaik netiek aizsargātas – tās, kuras kāda iemesla dēļ nav stājušās laulībā. Valsts nevar nevienu spiest laulāties, bet var aizsargāt ikvienu. Mēs ticam labajam cilvēkā, tomēr zinām, ka ir lietas, kuras nevar paredzēt. Mēs sakārtojam attiecības likumiski, kamēr esam laimīgi, un kamēr mums viss ir kārtībā. Mēs nekautrējamies runāt par naudu un veselību, kamēr ar to viss ir kārtībā. Mēs darām visu, lai mūsu izveidotā pasaule būtu drošībā, taču ne vienmēr viss ir tik skaisti, Dzīvesbiedru likums ir solītis tuvāk uz šo ideālo un skaisto pasauli," uzskata viena no likumprojekta iesniedzējām Marija Golubeva, frakcijas Attīstībai PAR deputāte.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form