Šobrīd likums pieļauj par diasporai piederīgu atzīt jebkuru, kam ir saikne ar Latviju. Diasporas likumā diasporas termins tiek definēts kā "ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi".
Taču 13. Saeimā ievēlētie deputāti Artuss Kaimiņš ("KPV LV"), Armands Krauze (ZZS) un trīs Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" deputāti – Raivis Dzintars, Jānis Dombrava un Rihards Kols – rosināja definīciju sašaurināt, paredzot par diasporai piederīgiem atzīt tikai Latvijas pilsoņus, latviešus, līvus, viņu augšupējos radiniekus un ģimenes locekļus, taču ne ar katru saikni ar Latviju.
Deputātu iesniegtā likumprojekta anotācijā norādīts, ka diasporas definīcijā iekļautie vārdi "citi, kam ir saikne ar Latviju" ir neskaidri un neprecīzi, kā rezultātā par diasporu varot atzītas tādas personas, kurām nav nepieciešams būt par diasporu.
Šo ierosinājumu Saeimas vairākums neatbalstīja. "Par" likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijām balsoja vien 22 deputāti, savukārt "pret" bija 73 parlamentārieši. "Par" balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības.
Vēstīts, ka 12. Saeima tās pēdējā sēdē pieņēma Diasporas likumu, kas spēkā stāsies 2019. gada 1. janvārī.
Likumā definēti diasporas politikas uzdevumi un principi, tāpat noteikta valsts pārvaldes institūciju kompetence diasporas politikas jomā. Vienotas valsts politikas izstrādi diasporas politikas jomā un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, nodrošinās Ārlietu ministrija (ĀM).
Likumā arī definēta pašvaldības kompetence diasporas politikas jomā. Noteikts, ka pašvaldība var plānot un īstenot pašvaldības diasporas politiku, kā arī sniegt sociālo, materiālo vai cita veida atbalstu, tostarp nolūkā veicināt vai atvieglot reemigrāciju.
Lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju, likums paredz nodrošināt valsts atbalstu.
Noteikts arī valsts un pašvaldības atbalsts diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
Tāpat likums paredz, ka attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.
Likums nosaka, ka diasporas politiku finansēs no valsts budžeta līdzekļiem. Tai varēs novirzīt arī citus finansējuma avotus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
