Gatavību darboties jaunā fonda valdē ir pauduši Aizsardzības ministrijas pārstāvji Raimonds Graube, Juris Vectirāns, Andris Zalmanis, Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji Valdis Rūmnieks, Ojārs Celle, Mirdza Stirna, akadēmiķe Aina Blinkena, profesors Pēteris Bolšaitis, kinorežisors Jānis Streičs, Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, arhitekti Gunārs Asaris, Raimonds Aide, Vaidelotis Apsītis, tēlnieki Arta Dumpe un Laimonis Blumbergs, "Daugavas vanagu" pārstāvis Māris Šlokenbergs.
No 1997. līdz 1999.gadam valsts katru gadu Rīgas Brāļu kapu uzturēšanai piešķīrusi Ls 50 000 gadā, 2000.gadā - Ls 97 000, 2001.gadā - Ls 39 200, 2002.gadā - Ls 39 200. Šim gadam plānotais finansējums, Ls 79 200 latu, netiks apgūts, jo vēl nav izstrādāts atjaunošanas projekts.
Kultūras ministre Ingūna Rībena ir pārliecināta, ka valsts piešķirtie līdzekļi izlietoti neefektīvi un neracionāli, Rīgas Brāļu kapi netiek pienācīgi kopti, aizbildinoties ar dažādām atrunām, tiek atlikta to restaurācija.
Rīgas dome kopš 1994.gada piešķir Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldei Ls 40 000 gadā. Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas un Pieminekļu padomes izveidotā komisija atzinusi, ka "Rīgas Brāļu kapu uzturēšana un restaurācijas darbi izpildīti apmierinošā kvalitātē atbilstoši finansējuma apjomam", apkopes darbi "tiek godprātīgi veikti visā Brāļu kapu teritorijā".
Pretrunas ir samilzušas tiktāl, ka Kultūras ministrijas darba grupa gatavo likuma grozījumus, lai pārņemtu Rīgas Brāļu kapus valsts pārziņā.
Deputāts Raimonds Pauls (Tautas partija) Saeimas komisijas sēdē vēlējās noskaidrot, kāpēc 13 gadu laikā nav izstrādāta pat Rīgas Brāļu kapu restaurācijas koncepcija. Arhitekts Aide skaidroja, ka 1995.-1998.gadā bija izstrādāts "diezgan sīks rekonstrukcijas plāns", bet līdzekļu trūkuma dēļ vērienīgie ūdensvada, kanalizācijas un elektroapgādes izbūves darbi netika veikti.
Aide arī norādīja, ka Rīgas Brāļu kapu būvniecībā ir pieļautas nopietnas atkāpes no celtniecības normām, jo projektēšanas grupā darbojušies vairāki arhitekti, bet nav bijis neviena būvinženiera. Kapu arhitektoniskais ansamblis ir uzcelts uz kapulauka, kā dēļ iznāk, ka, ejot pa celiņiem, apmeklētāji staigā pa karavīru kapuvietām. Uz apbedījumiem uzceltas arī kapus norobežojošās sienas. Noņemot bojātās apdares plāksnes, bija jākonstatē, ka mūris drūp, jo javā acīmredzami trūkst cementa.
Iespējams, ka vajadzēs "norakstīt skurstenī" arī Ls 29 000, kas atvēlēti celiņu seguma remontam, jo saskaņā ar Kārļa Zāles sākotnējo projektu Rīgas Brāļu kapu celiņi ir grantēti.
Runas par nepieciešamību steidzami rekonstruēt Rīgas Brāļu kapus sākušās pēc tam, kad svinīgas ceremonijas laikā pie Mātes Latvijas tēla uz izdrupušas betona plāksnes paklupis toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
"Kungi, neejiet tur, kur jums nav ko darīt," šodien komisijas sēdē teica arhitekts Aide. Viņš skaidroja, ka saskaņā ar Zāles ieceri valsts augstākajām amatpersonām svinīgo ceremoniju laikā pa centrālo eju bija jāiet tikai līdz altārim, nevis līdz Mātes Latvijas tēlam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
