Par "cerīgu" un "perspektīvu" Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu nodēvētajam premjera Einara Repšes ("Jaunais Laiks"- JL) ārštata padomniekam Jānim Kažociņam uz šo amatu varētu būt konkurents - Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.
Viņa iespējamo kandidatūru SAB direktora amatam laikrakstam "Diena" neoficiāli apstiprinājuši vairāki politiķi.

Līdzīgi kā par Kažociņa, tā arī par Bondara priekšrocību viņa kandidatūras atbalstītāji uzskata "atbilstību kritērijiem" - uz SAB vadību jākandidē cilvēkam, kuram uzticas un kuru pazīst ārvalstu partneri un kurš arī labi orientējas Latvijas politiskajā dzīvē. Bondars varētu būt piemērots amatam, jo, pavadot Valsts prezidenti ārvalstu vizītēs, ir pazīstams ārzemēs, kā arī labi pārzina Latvijas politisko dzīvi.

Repše savukārt sacījis, ka būtu pārsteidzīgi teikt, ka Kažociņš neorientējas Latvijas politikā, jo "viņš savu dzīvi un karjeru ir saistījis arī ar Latviju, bijis Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks." Tas, ka Kažociņš bijis Lielbritānijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis, pēc premjera domām, ir kandidāta pluss, jo līdz ar to nevajadzētu rasties šaubām par viņa spējām rast starptautiskos kontaktus un izveidot drošības iestādi atbilstoši NATO prasībām. "Tad mūsu speciālajiem dienestiem vairs nebūtu jādzird pārmetumi, un labāku kandidātu pat grūti iedomāties," teicis Repše.

Kažociņš ir Lielbritānijas pilsonis un Latvijas pilsonību varēs iegūt tikai ar Saeimas lēmumu. Uz "Dienas" jautājumu, vai kādas valdības frakcijas nevēlēšanās atbalstīt šādu lēmumu nekavētu Kažociņa izvirzīšanu, Repše teicis, ka Latvijas pilsonība viņam ir nepieciešama arī kā premjera padomniekam, jo tā ir priekšnoteikums pielaides iegūšanai valsts noslēpumu saturošai informācijai.

Iekšlietu ministrs Māris Gulbis paudis, ka SAB direktora amatam vajadzētu nominēt ar speciālajiem dienestiem līdz šim nesaistītu jaunu cilvēku no Latvijas.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis Vilis Krištopans (Zaļo un zemnieku savienība), lūgts komentēt Bondara varbūtējo ieteikšanu amatam, laikrakstam sacījis: "Labs kandidāts, bet tas ir negaidīti un nav jau zināms, kas viņu varētu izvirzīt." Krištopans vēlējies atturēties no pārliekas Bondara slavēšanas, jo viņš vadīja premjera biroju laikā, kad Krištopans bija premjers. Krištopans domā, ka Bondars varētu būt piemērots arī tāpēc, ka viņam ir laba izglītība, viņš pārzinot finanšu jautājumus un "varēs spēcīgi turēt rokās organizācijas finanses".

Bondars, ar kuru "Dienai" neizdevās sazināties, ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK biedrs. Taču "tēvzemiešu" līderis Jānis Straume izlicies pārsteigts par partijas biedra iespējamo izvirzīšanu amatam.

JL Saeimas frakcija pirmdien, apspriežot iespējamā SAB vadītāja amata kandidātus, par "cerīgu kandidātu" nodēvējusi Kažociņu. Galīgo lēmumu par viņa izvirzīšanu SAB vadītāja amatam frakcija sola pieņemt trešdien pēc Kažociņa uzklausīšanas.

Savukārt iespējas pašreizējā amatā palikt esošajam SAB direktoram Lainim Kamaldiņam gan JL frakcijas vadītājs, gan iekšlietu ministrs Māris Gulbis nodēvēja par maz ticamām.

Pašreizējā SAB vadītāja Kamaldiņa pilnvaras beidzas 28.aprīlī. Kandidatūras SAB direktora amatam izvirza Nacionālās drošības padome, kas, visticamāk, par SAB vadītāja kandidatūrām varētu lemt 2.aprīlī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!