Dienests: vairums katlu māju piesārņo gaisu un neefektīvi ražo siltumu

Dienestā portālu "Delfi" informēja, ka vairums iedzīvotāju nākamo apkures sezonu gaida ar bažām, ņemot vērā globāla mēroga notikumus, pastāv aizdomas, ka siltumenerģijas cenas kāps. Tā kā šajā situācijā liela nozīme ir katlu māju darbības efektivitātei, VVD īsteno sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu ar mērķi novērtēt katlu māju ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Iekārtu testēšanas rezultāti ļauj secināt, ka degšanas režīms katlu mājās tiek slikti regulēts, pārsniegtas dažādu ķīmisko vielu robežkoncentrācijas, kā arī nenotiek efektīva siltuma ražošana.

VVD realizē sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu sākot no 2021. gada. No saņemtajiem rezultātiem secināms, ka nepareizi regulēts degšanas režīms rada pārsniegumu cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda CO un slāpekļa oksīdu NOx robežkoncentrācijas.

Balstoties uz risku analīzi, šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai 5 atbilst vides prasībām, bet 10 gadījumos konstatēti piesārņojošo vielu pārsniegumi. Visiem operatoriem tiks uzdots veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un atkārtotus emisiju mērījumus, kas pierāda atbilstību noteiktajiem normatīviem.

2021. gadā testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības 9 katlu mājās.

Latvijā kopumā ir 3000 katlu mājas ar jaudu, kas lielāka par 0,2 megavatiem (MW), kuru uzraudzību veic VVD.

Dienestā atzina, ka visā Eiropā šobrīd katlu mājām noteikti stingrāki vides normatīvi, to ievērošana paredz arī pastiprinātāku šo iekārtu kontroli. Katras apkures sezonas sākumā operatoriem jāveic iekārtu regulēšana, savukārt veikt emisiju robežkoncentrācijas mērījumus Ministru kabineta noteikumi paredz vien reizi 3 vai 5 gados.

VVD saredz, ka valsts kontroles programmu ir būtiski paplašināt, tādā veidā kontrolējot gaisu piesārņojošo vielu izplatību, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Augsts gaisa piesārņojums kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, veicinot elpceļu saslimšanas. Eiropas Vides aģentūra, novērtējot gaisa piesārņojuma radīto veselības apdraudējumu, aprēķinājusi, ka gadā Latvijā aptuveni 1930 priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis ir gaisa piesārņojums.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga stāstīja, ka enerģētiskās krīzes gaidās patlaban jo īpaši būtiski, lai siltumu ražojošās iekārtas strādātu maksimāli efektīvi. Vienlaikus viņa sacīja, ka ka gan katlu māju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis – precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai.

Viņas vērtējumā, satraucoši šajā gadījumā ir ne vien procentuāli lielais skaits konstatēto neatbilstību, bet arī tas, ka vairums no iekārtām ir tikko uzstādītas, kas norāda uz to, ka to degšanas režīma regulēšana jau sākotnēji nav noritējusi pēc nepieciešamajiem standartiem.

"Šobrīd iekārtu testēšana pilotprojekta režīmā tiek finansēta no Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas līdzekļiem, tomēr iegūtie rezultāti rāda, ka programmu nepieciešams turpināt un paplašināt, kam nepieciešams patstāvīgs valsts budžeta finansējums, lai mēs spētu pārliecināties par to, ka gaiss ko mēs elpojam ir veselībai un dzīvībai nekaitīgs," stāsta Baklāne-Ansberga.