Digitālās televīzijas lietas izmeklēšanu sola pabeigt šogad

Patlaban krimināllietā kopumā apsūdzētas 13 personas. Prokurors kategoriski atteicās prognozēt, vai drīzumā gaidāmas jaunas apsūdzības. Tas būšot atkarīgs no rezultātiem, kas tiks iegūti izmeklēšanas darbībās.

Pagaidām Piliksers nevēlas runāt par lietas izmeklēšanas niansēm, jo, pēc viņa teiktā, "tur jau ir tā izmeklēšanas māksla - manipulēšana ar informāciju".

"Es zinu, to, ko nezina viņi," noslēpumaini piebilda prokurors.

Kā ziņots, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu "Kempmayer" dibinājis Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedz.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēts Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns.

AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Bijušais DLRTC māteskompānijas "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.

Uzņēmējam, SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Bijušie digitālās televīzijas ieviesējfirmas SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā.

Prokuratūra pagājušā gada nogalē Lozem un Svārpstonam piemēroja drošības līdzekļus, pārējiem apsūdzētajiem pašlaik tādi nav noteikti.

Lozem prokurors aizliedza sazināties ar KML mātesfirmas Lielbritānijā reģistrētās "Kempmayer Media Limited" ("Kempmayer") direktoriem Maiklu Flanaganu un Anni Koflenu, bet Svārpstonam aizliedza turpmāk pildīt KML valdes locekļa pienākumus.

Lozem drošības līdzeklis tika piemērots, jo viņa advokātu biroja vārdā noslēgtais līgums ar KML radīja stāvokli, ka apsūdzētais var sniegt juridisku palīdzību šajā pašā procesā iesaistītiem lieciniekiem Flanaganam un Koflenai.

Savukārt drošības līdzekli Svārpstonam prokurors piemēroja, izvērtējot Svārpstona kā KML valdes locekļa darbību pagājušā gada otrajā pusē. Svārpstons saistībā ar Starptautiskās šķīrējtiesas sprieduma izpildes jautājumiem, pēc prokuratūras domām, pārsniedza savas pilnvaras, sniedza patiesībai neatbilstošas ziņas par kompānijas "Digital International Limited" kontā Maltas bankā arestēto 2,8 miljonu ASV dolāru piederību KML un rosināja ierobežot DLRTC tiesības nelikumīgā veidā.

Svārpstona aizstāvis un Loze prokurora lēmumus par drošības līdzekļa piemērošanu pārsūdzēja tiesā, taču ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša Māra Vīganta pagājušā gada 24.novembra lēmumiem Svārpstona un Lozes sūdzības tika noraidītas.

Kā ziņots, par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu tika uzsākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Jau ziņots, ka pirms vairākiem gadiem DLRTC un "Kempmayer" noslēdza līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Vienošanās paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.

Pēc līguma publiskošanas un krimināllietas ierosināšanas 2003.gada augustā DLRTC Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu.

Savukārt Latvijas tiesā vērsās "Kempmayer" un KML, kas apstrīdēja Konkurences padomes 2002.gada novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstošu Konkurences likumam atzīta starp DLRTC un "Kempmayer" noslēgtā līguma sadaļa par ciparu televīzijas uztvērēju piegādi un izplatīšanu.

Latvijas tiesu instancēs "Kempmayer" tiesvedība noslēdzās neveiksmīgi, un arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa nolēma, ka "Kempmayer" jāatmaksā DLRTC 6,98 miljoni ASV dolāru (3,83 miljoni latu), kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī jāsedz šķīrējtiesas izdevumi, citas ar šķīrējtiesas procesu saistītās izmaksas un izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem.

Tiesa līgumu atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tiesa secinājusi, ka DLRTC nav nekādu parādsaistību pret "Kempmayer" un KML.

Atbilstoši šim šķīrējtiesas spriedumam DLRTC no KML saņēma vairāk nekā 5,55 miljonus latu. Kā ziņoja laikraksts "Diena", nauda tika iegūta KML darījumā ar Ēķi, bet šo darījumu finansēja Šķēle. Ēķis noslēdzis kredītlīgumu ar KML par firmas savulaik iepirkto digitālās televīzijas apraides iekārtu iegādi, bet kreditēšanai nepieciešamo naudu aizņēmies no Šķēles.

Vēl pirms šī darījuma masu medijos izskanēja pieļāvumi, ka prokuratūra varētu vēlēties pēc iespējas ilgāk nepieļaut šķīrējtiesas sprieduma izpildi, jo pretējā gadījumā varot izrādīsies, ka valstij nav nodarīts kaitējums un apsūdzības dažām personām, kas nav ne KML, ne DLRTC amatpersonas un tiek vainotas krāpšanā, varot izrādīties nepamatotas.

Tomēr prokuratūra šos pieļāvumus noliedza. Sprieduma izpilde neietekmēšot izmeklēšanu kriminālprocesā, proti, tā neietekmē noziedzīgā nodarījuma esamību vai neesamību un nemaina kriminālvajāšanas apstākļus pret apsūdzētajiem par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts amatpersonas bezdarbību, krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.