Līdz tam, visdrīzāk, jau jūlija sākumā lietā būs vēl vairāki pavērsieni. Gaidāms, ka tiks uzrādītas jaunas apsūdzības. Tās varētu skart vismaz pāris personu, kas bija saistītas ar vairāku desmitu miljonu vērto digitālās TV projektu, kuru bija plānots veikt ar britu pastkastītes firmas "Kempmayer Media Ltd", valsts LVRTC un tā meitasfirmas Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) starpniecību. Turklāt vasarā varētu tikt arī precizētas un papildinātas vairākām personām jau iepriekš uzrādītās apsūdzības, jo lietā gūti jauni pierādījumi.
Par šādu krimināllietas virzību liecina informācija, kas ir laikraksta rīcībā. Daļēji to apstiprināja arī procesa virzītājs Ģenerālprokuratūras prokurors Edvīns Piliksers. Ziņas par to, kādām personām tiks uzrādīta apsūdzība un vai viņu vidū būs arī bijušie politiķi, piemēram, ministri vai premjeri, viņš atteicās atklāt.
Ņemot vērā personu loku, kas bija saistīti ar digitālās TV projektu un krimināllietā jau apsūdzētās personas, var nojaust, ka jaunas apsūdzības, iespējams, tiks celtas pret bijušajiem LVRTC pilnvarniekiem Ināru Rudaku un Ojāru Rubeni.
Bijusī Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I.Rudaka laikā, kad tika organizēts digitālās TV projekts (2000.—2003.gads), bija ne vien LVRTC pilnvarniece, bet arī padomes priekšsēde. Ar viņas akceptu ne vien tika izveidota LVRTC meitasfirma DLRTC, kurai tika uzdāvināti 23% ap 150 miljonu latu vērto uzņēmuma Latvijas Mobilais telefons daļu, bet arī slēgts apšaubītais līgums ar "Kempmayer".
Arī Rubenis šajā laikā darbojās LVRTC padomē. Neoficiāli atzīts, ka šīs personas atšķirībā no diviem citiem tā laika LVRTC pilnvarniekiem (Rolanda Tjarves un Didža Jonova) zināja, kas ir darījuma īstenotāji, un varbūt netieši pat bija saistīti ar "Kempmayer". Netiek noliegts, ka līdztekus jaunas apsūdzības varētu tikt celtas arī pret kādiem bijušajiem politiķiem.
Tas, ka izmeklēšana varētu tikt pabeigta rudenī, izriet no Kriminālprocesā noteiktā — izmeklējot sevišķi smagus noziegumus, pirmstiesas process jāpabeidz vai jāatceļ visi procesā iesaistītajām personām noteiktie piespiedu līdzekļi un tiesību ierobežojumi 18 mēnešu laikā. Izmeklējot sevišķi smagus noziegumus, procesa virzītājs var prasīt termiņa pagarinājumu vēl par sešiem mēnešiem. Viena pagarinājuma termiņš ir trīs mēneši. Lēmumu par to pieņem tiesa. Virknei digitālās TV lietā apsūdzēto šis termiņš noslēdzās 1.aprīlī, kad prokuratūra saņēma pirmo pagarinājumu. Tas beidzas 1.jūlijā un, pēc Piliksera teiktā, piektdien vai pirmdien viņš tiesai nosūtīs otru lūgumu termiņa pagarināt. Prokurors neprecizēja, vai izmeklēšanas termiņu lūgs pagarināt par atļautajiem pēdējiem trim mēnešiem, proti, līdz 1.oktobrim, vai tikai par diviem, t.i., līdz 1.septembrim.
Izmeklēšana šajā lietā sākta 2003.gada rudenī pēc tam, kad Einara Repšes valdības laikā atklājās DLRTC ar "Kempmayer" slēgtais līgums, kas viesa šaubas par tā izdevīgumu valstij. Repše darījumu nodēvēja par miljonu afēru, aiz kuras stāv "vietējie bāleliņi". Nojausma, ka aiz britu firmas slēpjas Šķēle, Ēķis, iespējams, arī bijušais premjers Vilis Krištopans, radās neilgi pēc izmeklēšanas sākšanas. Savukārt to, ka "Kempmayer" ārzonās paslēptie patiesie īpašnieki, iespējams, bija Šķēle un Ēķis, decembrī atklāja Šķēles bijušais runasvīrs Jurģis Liepnieks. Abas personas Liepnieka teikto noliegušas. Saikni ar digitālās TV lietu noliedzis arī Krištopans, kurš nereti uzsvēris, ka viņa pieminēšana šajā lietā var beigties ar tiesu darbiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
