Diskusija par 2003.gada valsts budžeta projektu

Kad Karlsons uzspridzināja Brālītim tvaika mašīnu, tad Karlsons teica: mieru, tikai mieru, man, tur namiņā uz jumta ir tūkstošiem tādas mašīnas. Bet kā izrādījās, namiņā uz jumta nevienas tvaika mašīnas nebija. Nauda mediķu algām, investīcijas pašvaldību sporta zālēs, nauda zemniekiem, nauda Latgales izglītības latviskošanai. Šīs valdības solījumi ir – nauda šī gada laikā kaut kur atradīsies, bet budžetā to mēs pašlaik nerakstām. Tāpēc sabiedrībai rodas jautājumi, vai valdība nav asociējama ar Karlsonu un viņa tvaika mašīnu. Dombrovska kungs, kā veidojas situācija, ka mēs budžetā nerakstām, bet solam, ka nauda būs?

Valdis Dombrovskis: Šī situācija nav nekāda unikālā, budžets tiek grozīts katru gadu. Budžeta grozījumi ir katru gadu un būs arī šinī gadā un tas nav jāuztver kā kaut kas pārdabisks.

Ingus Bērziņš: Krastiņa kungs, jūsu partijas biedrs Gundars Bērziņš, kurš pēdējā laikā diezgan bieži kritizē budžeta sagatavošanas procesu, tagad jau Saeimā esošo projektu saka par, ka šobrīd jau tiek solīti 150 miljoni latu, kas var kaut kur mainīties un nākt klāt un tā parāda to, ka šogad ir īpaši smagāk nekā citus gadus. Vai jūs arī esat šādā pozīcijā?

Edmunds Krastiņš: Es šodien vēl parēķināju, cik tad ir apsolīts. Ir diva veida solījumi, pirmais, tiek solīta nauda atsevišķiem solījumiem, un tiek solīts samazināt budžeta deficītu, kas šobrīd ir 3% no kopbudžeta. Ir nepieciešami 300 tūkstoši un tas ir tuvu tiem 400 miljoniem, ko „Jaunais laiks” solīja vēl atrast.

Ingus Bērziņš: Tikko jūsu sarunu biedrs teica, ka tas nav nekas jauns, tā ir darīts arī citus gadus. Kā jūs varat skaidrot, ka tas ir tik dzelžaini jāieraksta gada sākumā. Kāpēc nevar atstāt brīvas rokas un skatīties, kas notiks gada vidū?

Edmunds Krastiņš: Varētu jau tā darīt, budžetu var grozīt un tad, kad es 1999.gadā kļuvu par ministru, budžets bija jāgroza diezgan sāpīgi. Šogad tas ir tik sarežģīti, jo tiek solītas tādām lietām, kas ir ļoti sāpīgas un cilvēki tic, ka tas tā arī būs, un ja saskaita šīs visas lietas kopā, tad sanāk gada griezumā 300 miljoni.

Ingus Bērziņš: Bet vai jums ir skaidrs, kur mēs ņemsim šos 300 miljonus?

Valdis Dombrovskis: 300 miljoni jau nu nekādīgi nesanāk pēc aprēķiniem. Lielākā summa, par ko tiek diskutēts ir mediķiem novēlētā. Un te jāsaka, ka ne es, ne premjers neesam 102 miljonus solījuši. Bet runa ir par to, ka pie budžeta grozījumiem medicīnai būs prioritāte, tai tiks atvēlēti papildus līdzekļi, bet nekādā gadījumā 102 miljoni. Jāsaprot, ka vienā gadā mēs nevarēsim paveikt veselības reformu, nedz arī palielināt finansējumu vienā gadā līdz 7% no iekšzemes kopprodukta un tāpēc mēs medicīnas finansējumu palielināsim, bet mēs nespēsim viņu palielināt uzreiz par 102 miljoniem.

Ingus Bērziņš: Bet tas, ko jūs šobrīd pateicāt, vai tas neizklausās pēc tādas kā atkāpšanās no tā, kas vismaz Audera personā tiek solīts?

Valdis Dombrovskis: Es jau iepriekš esmu teicis, ka tos 102 miljonus mēs nevarēsim atrast.

Edmunds Krastiņš: Kāpēc tad šogad netiek iedots tā, lai saglabātos proporcija pret iekšzemes kopproduktu? Pagājušogad veselībai 3,55% valsts finansējumu pret iekšzemes kopproduktu. Iesniegtajā budžeta projektā 3,43%. Mēs nevis tuvojamies iekšzemes kopproduktam, bet attālināmies no tā!

Valdis Dombrovskis: Pirmkārt, palielinājums veselības aprūpei ir paredzēts jau tagad. Problēma ir tāda, ka dotajā brīdī vajag sakārtot sistēmu, ir jāsakārto tā sistēma un tad mēs arī konkrēti zinām, kur mēs novirzām līdzekļus.

Ingus Bērziņš: Patiešām, Krastiņa kungs, vienkārši runājot, mums nu ir prioritātes likumu sargāšanā, sakārtošanā, kuras agrāk vai vēlāk novedīs pie tā, ka būs lielāki ieņēmumi, šie ieņēmumi tiks lietderīgāk izmantoti, un tāpēc mēs varam ļoti droši atlikt kaut ko uz gada vidu. Kas tur slikts šādā piegājienā?

Edmunds Krastiņš: Man nav skaidrs, kāpēc medicīnā nevar iedod tos 6,64 miljonus, kas pietrūkst līdz proporcijai pret kopproduktu. Medicīnas sistēmā ir ļoti daudz trūkumu. Ar to arī atšķiras „Jaunais laiks”. Mēs nācām ar radikāliem priekšlikumiem grozīt visu sistēmu. Šodien mēs lasām, kas tiek piedāvāts, izrādās, ka no plaukta ir izvilkta tā pati vecā koncepcija, kā rīkoties veselības aprūpē, es būšu pārsteigs, ja 1.jūnijā veselībā būs kaut kas radikāli mainījies un tad jūs pastāstīsiet medmāsām un ārstiem, kāpēc viņiem šogad nevar dod vairāk. Cilvēkiem ir jāmaksā par darbu, ko viņi dara. Pretējā gadījumā rodas parādi, kuri kā parasti būs jāatlaiž.

Valdis Dombrovskis: Runājot par kompensējamiem medikamentiem, jākonstatē, ka apjoms ir samazināts, bet lielā mērā uz to, ka tiek samazināts kompensējamo medikamentu saraksts un šī sistēma neapstrīdami ir jāpārstrādā ieviešot vairākus analogus Latvijas medikamentus.

Ingus Bērziņš: Vēl viena lieta, ar kuru jaunā valdība bieži operē, stāstot, ka viņiem izdosies iecerētais – rekordlielie ieņēmumi, kas pašlaik tiek budžetā ieņemti. Ko jūs, kā bijušais ministrs un opozīcijas pārstāvis šajā sakarā teiksiet?

Edmunds Krastiņš: Pirmkārt, mēs runājam par gada beigu un gada sākuma mēnešiem. Es domāju, ka reāli redzēt kā notiek nodokļu iekasēšana, var redzēt tikai maija beigās, ka tiks saņemts aprīļa pārskats un tad mēs arī redzēsim, kādi veidojas izdevumi, jo pašlaik valdība darbojas 1/12 daļas izdevumā un šobrīd nekādus pārsteidzīgus secinājumu nevajadzētu izdarīt.

Ingus Bērziņš: Kaut kādai vīzijai par tiem ieņēmumiem ir jābūt. Kāda būtu jūsu atbilde?

Valdis Dombrovskis: Pārsteidzīgus secinājumus nevajag izdarīt, tāpēc mēs neko pārsteidzīgu negribam rakstīt budžetā. Tiešām ir jāpaskatās, kā attīstās šie nodokļu ieņēmumi, lai mums būtu reāls pamats plānot lielāku šo nodokļu ieņēmumu. Protams, viņu var pārskatīt. Runājot par šiem rezultātiem: 2002.gadā ieņēmumu plāns bija pārpildīts par 25 miljoniem latu, no kuriem 9 miljoni latu tika iekasēti tieši decembrī. Un arī janvārī šie ieņēmumi ir pildījusies diezgan, tāpēc vajag paskatīties šo ieņēmumu stabilitāti, lai varētu tos apstiprināt budžetā.

Ingus Bērziņš: Tātad, lai arī pēc definīcijas, janvāris un decembris ir ražas mēnesis, kaut kādu korelāciju ar jauno valdību jūs te redzat?

Valdis Dombrovskis: 2001.gada decembrī nekāds ražas mēnesis nesanāca. Ieņēmumi bija knapi oktobra līmenī, bet 2002.gada decembrī ieņēmumu pieaugums pamatbudžetā bija vidēji par 10 miljoniem lielāks nekā vidēji mēnesī.

Edmunds Krastiņš: Tikai nevajadzētu aizmirst, ka tie 4,5 miljoni no tiem 10 miljoniem bija iepriekšējās saeimas rezultāts, kas dzēsa sociālās apdrošināšanas izmaksas.

Bet ja vēl drīkst parunāt par nodokļu prognozēm, es teicu, ka ir jābūt piesardzīgiem. Nevar runāt par 300 miljoniem, bet paskatoties nodokļu prognozes ir jāsecina, ka tās ir diezgan pieticīgas. Man kā bijušajam Finanšu ministram arī patika mērenas nodokļu prognozes, bet vienmēr koalīcijas partneri spieda šīs prognozes palielināt un pēc tam strādāt, lai patiešām iekasētu. Paskatoties visus galvenos nodokļu ieņēmumus, es teiktu, ka šīs prognozes ir ļoti piesardzīgas, ņemot vērā kā attīstīsies Latvijas tautsaimniecība. Es rēķinu, ka šajos nodokļos prognoze ir samazināta par 30-45 miljoniem.

Ingus Bērziņš: Vai tas ir jūsu mājiens, ka tās prognozes ir tik maziņas, lai gada vidū varētu iejāt baltā zirgā tautā ar budžeta pārpildīšanu?

Edmunds Krastiņš: Es zinu, ka Finanšu ministrijas darbinieki prognozes veido piezemētas un viņus var arī saprast. Es nezinu, kāpēc valdībā cilvēki, kas parasti prasa prognožu paaugstināšanu sēž tik klusu. Piemēram, Zīles kungs, kurš parasti katru gadu uzskatīja, ka prognozes ir pieticīgas, ka ieņēmumu dienests nestrādā un tas vien, liekas, bija viņa pamats.

Valdis Dombrovskis: Tieši Zīles kunga aktīvajā darbības rezultātā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums palielināt akcīzes nodokli naftas produktiem prognozi par 6 miljonu latu. Bet jebkurā gadījumā es gribētu teikt, ka Zīles kungs neklusē.

Kas attiecas un nodokļu prognozēm, tomēr ir jāņem vērā, ka mēs esam pieņēmuši nodokļu samazināšanu, uzņēmumu nodokļu samazinājumu no 22 un 19%, bet kas attiecas uz nekustamo īpašumu nodokli, samazināt iekasēšanas prognozi no 0,95 uz 0,9 miljoniem. Tas protams samazina šo iekasēšanas prognozi.

Ingus Bērziņš: Tas stāsts šobrīd ir par to, ka tas mazāks nodokļu slogs ilgtermiņā tautsaimniecībā nāks par labu...?

Valdis Dombrovskis: Jā, bet 2003.gadā tas nes vairāk kā 45 miljonus ieņēmumu samazinājumiem.

Edmunds Krastiņš: Man grūti tam piekrist, jo samazinot nodokli liekas, ka mēs principā ieņemsim vairāk. Paskatieties uzņēmumu ienākumu nodokli. 2002.gadā bija tieši tāds pats samazinājums par 3%, bet pieaugums par 11% par ievāktajiem nodokļiem uzņēmumos. Šogad jūs plānojat samazinājumu par 4,5%, es uzskatu, ka tā ir ļoti pesimistiska prognoze. Sociālās apdrošināšanas iemaksas, pat ja mēs ierēķinām šo likmes samazinājumu un uzskatam, ka šī likme nemazinās maksājumu ienākumu, bija jābūt nevis 0,6%, bet pieaugumam par 2,6%, tas pats attiecas arī uz PVN. Alkohola akcīzes nodoklis ir zemāks nekā 1997.gadā. Tad jautājums, vai vispār iekasēs to alkohola akcīzi?

Ingus Bērziņš: Šajā vietā es gribētu iesaistīt nedaudz arī sabiedrības balsi. Un piedāvāt jums aptauju internetā.

Kā tu vērtē šī gada valsts budžeta projektu?

Jaunā valdība zina ko dara – 31%
Cita valdība to būtu izstrādājusi labāk – 39%
Kāpēc par man par to būtu jāinteresējas – 30%

Kāds būtu jūsu vērtējums, kāpēc zūd tā uzticība jums, vēlētājam skatoties uz budžetu?

Valdis Dombrovskis: Nevienam pasaulē nav izdevies pieņemt budžetu, kas apmierinātu visus, vienmēr ir pietrūkuši līdzekļi. Ne reizi nav bijusi tāda situācija, kad ir piešķirti visi līdzekļi, ko kāds ir gribējis. Vienmēr ir bijuši daudz neapmierināti pieprasījumi un arī šoreiz. Tie ir bijuši par vairākiem 100 miljonu latu. Ir ļoti daudz ar budžetu neapmierinātie un par budžetu parasti skaļāk runā tie, kuri nav apmierināti.

Ingus Bērziņš: Cik lielā mērā tas ir slikts sabiedrisko attiecību darbs mēģinot sabiedrībai izskaidrot jūsu labos nodomus?

Valdis Dombrovskis: Pie sabiedriskajām attiecībām mūsu valdība varētu nopietnāk strādāt. Tur jāpiekrīt kritikai.

Ingus Bērziņš: Zīmīgi, ka gan jūs, gan premjers ir Latvijas bankas bijušie darbinieki, bet pašreizējais Latvijas bankas prezidents kritizē to budžeta 3% deficītu. Kāda ir jūsu atbilde Rimševica kunga kritikai?

Valdis Dombrovskis: Tā ir tradicionāla Latvijas bankas nostāja. Latvijas banka katru gadu ir kritizējusi budžetu, kas attiecas uz šī gada budžetu, ka tas ir pirms iestāšanās NATO un ES budžets, un mums ir jāparedz līdzekļi šiem pasākumiem. Šis nebūs tas gads, kad būtu visvairāk jātaupa. Šogad tiešām būtu jāstimulē lauksaimniecība, lai patiešām būtu šī ražošana, jo pēc šī gada rezultātiem sadalīs kvotas ar kurām mēs dzīvosim visu ES. Mēs risinām daudzus ilgi atliktus jautājumus. Tās pašas policistu algas, tiesu sistēmas sakārtošana, bērnu pabalsta paaugstināšana.

Edmunds Krastiņš: Katru gadu ir bijušas kādas spiedīgas vajadzības. Es gribētu teikt, ka no tiem četriem gadiem, kas ir pēc vēlēšanām, šis gads, kaut kādā ziņā ir pat vieglākais un tāpēc teikt, ka nevarēja tik galā ar mazāku budžeta deficītu – man tas šķiet mazliet neattaisnojami. It sevišķi, ja valdību valda Latvijas bankas bijušais prezidents. Gan tad, kad es biju Šķēles padomnieks divus gadus, gan tad kad es biju pats finanšu ministru, es biju izrādījis cietu nostāju, ka budžeta deficītam ir jābūt mazam.

Ingus Bērziņš: Runājot par prioritāti – iekšlietām, arī tur policistam iznāk dažbrīd tikai padsmit latu uz rokas pielikums. Cik lielā mērā tas ir populisms un cik tās ir nopietnas investīcijas drošībā un kā tas atmaksāsies?

Valdis Dombrovskis: Lielā mērā tie ir 8,4 miljoni latu, kas ir novirzīta policistu un viņu struktūrā strādājošo algas paaugstināšanai. Tie ir pietiekami nopietni līdzekļi un algas pieaugums atkarībā no ieņemamā amata ir 20-70 Ls.

Ingus Bērziņš: Un visbeidzot, Krastiņa kungs, nosauciet ļoti īsi, kas jums patīk pašreizējā budžetā?

Edmunds Krastiņš: Aktieru algas ir pozitīvi, bet nezinu kāpēc operas māksliniekiem šīs algas nav palielinātas, tikai orķestrim.

Ingus Bērziņš: Paldies! Paldies skatītājiem! Šis bija raidījums „Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi” tiešā ētera diskusija Latvijas televīzijas pirmajā kanālā. Uz tikšanos pēc nedēļas!