Ingus Bērziņš: Labvakar! Šis ir raidījums ”Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi.”- tiešā ētera diskusija Latvijas Televīzijas 1.kanālā. Un šovakar par tēmu, kas pagājušo nedēļu, līdzās koalīcijas veidošanai, bija otrā, kas nenozuda no mediju degpunkta, proti, par prāmi.
Pirms ķeramies sīkāk pie tā, lai paskaidrotu skatītājiem, par ka īsti ir tas tracis pēdējās nedēļas laikā, varbūt nofiksēsim, kāda ir situācija šobrīd? Kur ir prāmis, vai tas skaitās nopirkts? Vai kredīts ir paņemts? Kāda ir situācijas?
Jānis Butnors: Kredīts ir paņemts. Rīt kompānijas pārstāvji lido uz Norvēģiju un nokārto pēdējās formalitātes. Tad pēc atgriešanās šeit Latvijā, tas tiks ievests Latvijas reģistrā, tātad zem Latvijas karoga, tad jau “Rīgas jūras līnija” būs pilntiesīgs tā īpašnieks. Bet jau tagad ir sākušies šī prāmja kārtējie remonta darbi. Jau tagad tas atrodas kuģu rūpnīcā remontā - dokā, tam tiek veikta kārtējā zemūdens apdare.
Ingus Bērziņš: Kad mēs varētu gaidīt līniju Rīga-Stokholma?
Jānis Butnors: Nu, diemžēl jāsaka, ka šo līniju Rīga-Stokholma mēs nevaram solīt ne vienā, ne divās dienās. Domāju, ir jāpaiet gandrīz vai diviem mēnešiem. Jo būs arī viena nopietna pārbūve, tāds uzlabojums prāmim. Tas pašreiz ir viss viena rūme, bez starpsienām. Bet aiz drošības apsvērumiem, bet drošības apsvērumiem, tam pa vidu vēl tiks izveidotas divas ūdens necaurlaidīgas starpsienas ar lūkām. Tas būs vēl viens liels ieguldījums šim prāmim drošības ziņā. Šīs starpsienas izgatavi Somijā, tā pat kā šis kuģis ir sagatavots Somijā. Somi apsola šīs starpsienas piegādāt 4 nedēļu laikā pēc pasūtījuma saņemšanas, un šo pasūtījumu viņi saņems šonedēļ.
Ingus Bērziņš: Domāju, ka daudzi skatītāji ir lasījuši sestdien laikrakstā “Diena” Rīgas domnieces Ineses Vaideres diezgan aso un emocionālo kritiku par šo darījumu, kurā par vienu no pamat argumantiem tiek minēts - prāmis taču ir ļoti, ļoti vecs. Cik lielā mērā jūs kā pircējs, topošā operētāja pārstāvis vecums ir šķērslis vai nav šķērslis?
Jānis Butnors: Vecums ir šķērslis, pirmkārt, no tāda viedokļa, ka mums patiktu braukt ar jaunu un dārgu mašīnu, tā pat mums visiem patiktu braukt ar jaunu un ļoti lepnu kuģi. Cits jautājums ir, vai to varam atļauties? Nevaram atļauties. Ja skatāmies no drošības viedokļa, tad tas nav šķērslis, jo pasaulē ir tikai nedaudz vairāk par 20 tā sauktajām “klasifikācijas sabiedrībām”, kurās strādā ļoti augstas klases speciālisti, un viņi šos visus kuģus, it sevišķi pasažieru kuģus izpēta līdz pēdējai skrūvītei. Un, ja tur kaut kas neatbilst no kuģošanas drošības viedokļa, tad tas kuģis nekad netiktu izlaists ne no vienas ostas.
Ingus Bērziņš: Salīdzinājumā, tie prāmji, kas kursē Tallina-Stokholma, Tallina-Helsinki, Sanpeterburga-Stokholma, tik pat veci vai jaunāki?
Jānis Butnors: Nu, tur arī ir dažāda vecuma. Kā jūs ziniet, igauņu kompānija nopirka šogad pilnīgi jaunu prāmi, bet ir arī vecāki vēl par “Kristīni”. Piemēram, tas pats “Georgs Otz”, kas strādā. Beigu beigās, “Kristīne” jau vēl pirms mēneša gāja citā līnijā.
Ingus Bērziņš: Legzdiņa kungs, Jūs kā Satiksmes ministrijas pārstāvis “Rīgas brīvostas” valdē bijāt viens no tiem, kas cīnījās pret, vai iebilda, vai nebalsoja par šo te galvojumu. Par galvojumu vēl parunāsim sarunas gaitā, bet kā jūs vērtējiet Kristīnas vecumu?
Vigo Legzdiņš: Protams, prāmis nav jauns. 27 gadi skaidri norāda, ka ilgi šis prāmis regulāri vairs nevarēs būt izmantots. Domāju, ka ar vecumu ir arī saistīti ierindas remonti, kas jaunam prāmim noteikti ir vajadzīgi mazāk, nekā vecam, līdz arto varētu ciest arī līnijas regularitāte. Konsultējoties ar speciālistiem ministrijā, kas ir paši pieredzējuši jūrnieki, domas dalījās - ja tas ir kārtīgi uzraudzīts un kārtīgi remontēts, tad tādā vecumā kuģis var būt vēl visnotaļ pieklājīgā stāvoklī, bija cilvēki, kas teica, ka, ja šis kuģis ir bijis regulāri un, tā teikt, nesaudzīgi ekspluatēts visus šos gadus, tad, protams, tā stāvoklis nav un nevar būt ideāls. Tomēr viedokļa par to, ka 27 gadus vecs prāmis nevarētu kuģot, nebija.
Ingus Bērziņš: Kad publiski runā par to, kas jādara “Latvijas kuģniecībai” ar vecajiem tankeriem, tad vienmēr piesauc to, ka pēc noteikta laika tie vairs neatbilst kuģošanas standartiem, kas ir ES vai vispārpieņemti. Kā ir ar pasažieru kuģiem? Vai šis vecums nevar būt par tīri normatīvu šķērsli, lai turpinātu?
Vigo Legzdiņš: Pašlaik nav tādas informācijas nav par to, ka vecums varētu būt kāds normatīvs šķērslis, kas neļautu šiem kuģiem kuģot. Tas, ko tikko, Budnora kungs stāstīja, par tām ūdens necaurlaidīgajām sienām, jāsaka, ka jaunos kuģos tās jau iebūvētas ir to pamata konstrukcijā, bet kuģiem Kristinas vecumā, tas jāpiebūvē papildus.
Ingus Bērziņš: Varbūt ne velti tie iepriekšējie kuģi pārdod?
Jānis Butnors: Kuģiem, tas it sevišķi attiecas uz tankeriem, bija tādi noteikumi, ka vairākas valstu ostas nepieņēma vecos tankerus, jo tiem nebija, tās saucamās, “dubultās sienas”. Tas nozīmē, ka starp degvielas tankiem, ko viņi pārvadā, un ārējo korpusu ir jābūt attiecīga platuma starpsienai, kas ir piepildīta ar kaut ko citu, vai vismaz tukša, lai, kad kuģis uzskrien uz akmeņiem, nenotiktu tiešā naftas izplūde.
Ingus Bērziņš: Gribu piebilst, lūdzot uzmanību, uz nelielu videofragmentu, proti, kāda Interneta lasītāja viedoklis, kas par raidījuma tēmu šodien izteicās diskusijā Internetā:
Katrs, kas braucis ar “Kristīni" no Tallinas un vēl pirms tam ar “Iļiču” no Rīgas, pateiks, ka pēc iekārtojuma, tie ir divi dažādi kuģi. Kristīnei nav ne vainas, tik labi iekārtots kuģis no Rīgas vēl nav braucis uz Stokholmu. Labi, ka atradās cilvēki, kas šo lietu atbalstīja.
Ingus Bērziņš: Re, ko saka cilvēks no tautas. Cerēsim, ka tas nav īpaši noorganizēts viedoklis, jo tur pat, man jāsaka, ka šajā diskusijā bija kāds cits, kas arī teicās, ka esot regulāri braucis ar šo kuģi iepriekšējā līnijā. Viņš teica, ka tur ir jābūt piedzērušam zviedru kravas mašīnas šoferim, lai teiktu, ka tas kuģis ir labs.
Pāriesim pie tēmas par to “nelaimīgo” galvojumu. Atgriežos pie jautājuma Legzdiņa kungam, par to, kāpēc jūs nebalsojāt par galvojumu? Vienkāršam skatītājam, kas varbūt no tās finansu jomas neko daudz nezina, sakiet, ko nozīmē šis galvojums? Cik lielus riskus uzņemas Rīgas osta, tādu dodot?
Vigo Legzdiņš: Uzreiz ir jāsaka, ka tas ir precedents. Līdz šim “ Rīgas brīvosta” neko galvojusi nebija. Bet, ņemot vērā to, ka šis projekts, jau no sākta gala attīstījās, tādā savdabīgā veidā, ka “ Rīgas brīvosta” kļuva par akcionāru konkrētajā akciju sabiedrība ”Rīgas jūras līnija”, kas tika dibināta ar mērķi attīstīt šo prāmja satiksmi.
Galvojumu varētu uzskatīt par zināmu precedentu, kuru jau no paša sākuma Satiksmes ministrija izteica, ka nevajadzētu plašumā izplatīt, jo katram spēlētājam uz šī laukuma, ko saucam par jūrniecību, ir sava vieta. Ostas pārvaldei šī vieta ir infrastruktūras attīstība, biznesa vides sakārtošana, lai varētu attīstīties tas vai cits pārvadājumu veids, bet “Rīgas brīvostas” pārvaldes loma nav pirkt kuģi.
Jāsaka, ka sākotnējais variants, ko lika priekšā valde bija tāds, ka kuģi pērk Rīgas brīvostas pārvalde, pret ko Satiksmes ministrija stingri iebilda, norādot, ka tas nav ostas pārvaldes kompetencē. Ja runājam par galvojumu, tad jāsaka, ka ostas valde tika nostādīta diezgan neapskaužamā situācijā, es pat teiktu, spiediena situācijā, sakot, ka, ja jūs tagad nedosiet galvojumu, tiks zaudēti 350 000 $, kurus ir iemaksājusi kompānijas, kuras akcionāri mēs paši vien esam.
Katrā ziņā Satiksmes ministrija visā šajā izskatīšanas procesā, es gribu pateikt, ka nebija pret to, ka vajadzīga prāmja satiksme Rīga- Stokholma, bet pret veidu, kādā valdei priekšā tika likti izskatīšanai jautājumi, kuri, manuprāt, nu, nav paši optimālākie. Un tā rīcība, kas bija nebalsot “vienmēr par visiem lēmumiem”, no vienas puses bija kādā veidā minimizēt to risku ostas pārvaldei, izsniedzot galvojumu.
Ingus Bērziņš: Jūs pieminējāt tos 350 000$ iemaksu, kas man liekas diezgan būtiska nianse. Tad nu ir kā jūs teicāt - ka tikāt zināmā mērā šantažēts. Man ir jācitē jūs. 25.septembrī aģentūra LETA, atsaucoties uz jums, pauž Satiksmes ministrijas viedokli, saskaņā ar Latvijā pastāvošo likumdošanu, proti, ar iepirkuma likumu, ka tādai kompānijai, kur Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei pieder 72%, būtu jāizdod nauda, pērkot kādu mantu, tomēr atklātā konkursā. Vai jūs joprojām pastāvat uz šo viedokli?
Vigo Legzdiņš: Es joprojām pastāvu uz to, ka iepirkuma procedūra varēja būt caurspīdīgāka, ka iepirkuma procedūrā nav varbūt pilnīgi precīzi ievērotas tās normas, kas noteiktas likumā par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām. Vismaz tajos skaidrojumos, kas valdē tika sniegts šajā jautājumā, Rīgas domes pārstāvji oponēja, sakot, ka lietotus kuģus šādā veidā atklātā konkursā iepirkt vispār neesot iespējams, jo tāda prakse pasaulē netiek lietota. Vienīgais, kas mums izdevās bija, kaut kādi salīdzinājuma momenti ar vēl kaut kādiem vairākiem iespējamiem variantiem, kas tika likti priekšā.
Ingus Bērziņš: Bet vai šobrīd jau vilciens ir aizgājis? Bet vai tomēr kāds- Satiksmes ministrija, vai kāds cits - vērsīsies likumu sargājošās iestādēs un teiks, ka nebija konkursa, tas ir pārkāpums...?
Vigo Legzdiņš: Es šobrīd nevaru atbildēt pilnīgi precīzi uz jautājumu, vai vērsīsies tiesību sargājošās iestādēs, vai ne. Domāju, ja tāda vēlēšanās būtu bijusi, to varēja izdarīt jau arī ātrāk. Bet mēs neapskatījām konkrētu teorētisku jautājumu, valdē tika likts priekšā lemt par pavisam konkrētām lietām, konkrētu situāciju, konkrētu kuģi.
Ingus Bērziņš: Par to, ka formāli vai pēc būtības būtu pakāpts iepirkuma likums, vai jums ir kādi komentāri?
Jānis Butnors: Es domāju, ka šeit nav pārkāpts, jo pirms šīs procedūras vairākas dienas strādāja gan Rīgas domes, gan Rīgas ostas pārvaldes juristi un ekonomisti, kuri ir pieredzējuši šajos jautājumos, jau strādājot ilgākus gadus. Domāju, ka šeit būtu jāuzticas juristiem un ekonomistiem.
Ingus Bērziņš: Mūs skatās sabiedrība, nodokļu maksātāji, rīdzinieki... Ja arī netika veikta iepirkumu likuma procedūra, tad tika skatīts, kurš kuģis lētāks, vai tika meklēti vairāki varianti?
Jānis Butnors: Protams. Netika skatīts, kurš kuģis ir lētāks, bet tika izskatīti arī varianti, ka varbūt varētu fraktēt jeb īrēt kuģi, tāpat, kā tas tika izdarīts ar ”Maksimolu”. Tika izskatīti arī jautājumu, ka varbūt varētu nākt “Rīgas jūras līnijās” piedalīties, kāda kompānija, kurai jau ir šādi kuģi ar savām interesēm.
Jāsaka, ka gandrīz visi šie mēģinājumi beidzās ar frāzēm: “pagaidīsim, kamēr beidzas vēlēšanas, tad redzēsim, kas pie jums notiek”. Tika izskatīti arī kuģu pirkšanas varianti dažādi, jo, kā jau Legzdiņa kungs pareizi teica, konkursus izsludina rūpnīcām, kas pārdod jaunus kuģus. Par lietotajiem kuģiem tiek paziņots, par vēlmi tos pārdot- no tādiem arī izvēlējāmies. No tiem “Kristina Baltica” bija optimālākais variants. Gan naudas ziņā, gan pasažieru un pārvadājumu ziņā, arī tehniskā ziņā.
Ingus Bērziņš: Ja runājam par šo galvojumu, tad gribu lūgt jūsu uzmanību uz visai provokatīvu un cinisku fragmentu no šodienas Interneta diskusijām.
Prāmja finansēšanas shēma ir pavisam vienkārša, Rīgas Brīvosta garantē kredītu, “Parekss” kreditē jau iepriekš finansiāli bankrotējošo projektu, kredīts netiek atdots. Rīgas Brīvosta ir spiesta norēķināties ar kredītu. “Parekss” realizē savas intereses Rīgas Brīvostā.
Ingus Bērziņš: Domāju, Butnora kungs, jums tagad ir lieliska iespēja sabiedrībai izstāstīt argumentus, kāpēc tas nav tā, kā tikko teica “tautas balss”- iepriekš bankrotējis finansiāls projekts!
Jānis Butnors: Nu, nezinu, kāpēc “tautas balsij” ir tāds pamats tā domāt?! Lai varētu pateikt tādus vārdus, ir jārēķina. Ir jārēķina skaitļi - izdevumu un ieņēmumu daļa. “Rīgas Jūras līnijas” ir to darījušas, tām ir biznesa plāns, bet kura neviens nedotu ne galvojumu, ne naudu. Pamatojums ir bijis, kuģa vērtību ir pētījuši gan Unibankas starptautiskie eksperti Zviedrijā, Igaunijā, Latvijā, gan arī “Parekss bankas” eksperti. Un šī kuģa vērtība ir atzīta, ka pa to var dot kredītu, jo tā vērtība ir tāda, ka to pārdodot, nauda tiktu atgūta.
Domāju, ka nav pareizs vērtējums, ka tas stāvēs ar zaudējumiem. Protams, ka neviens nerēķina, ka pirmā dienā tas sāks strādāt, bet otrā jau nesīs peļņu. Jebkuras investīcijas prasa finansiālo ieguldījumu, un jo lielākas investīcijas, jo lēnāk tās nāk atpakaļ.
Ingus Bērziņš: Mēs zinām, kā gājis ar iepriekšējiem prāmjiem, vai jūs arī esiet skatījis biznesa plānu un kādi ir jūsu apsvērumi?
Vigo Legzdiņš: Neapšaubāmi, ka biznesa plānu mēs skatījām ļoti rūpīgi. Tas , ko tikko dzirdēju, ir ļoti patīkami dzirdēt, jo pagaidām, visos biznesa plānos cipari bija daudz rožaināki, nekā reālā dzīve. Pavasarī, uzsākot “Maksimola” eksperimentu, ja drīkstētu to tā nosaukt, valde vērsa uzmanību uz to ka, diez vai piecos mēnešos pie šādas augstas nomas maksas bizness būs plusos, neskatoties uz to šāds biznesa plāns tika likts valdei priekšā pavasarī. Pašreizējais biznesa pāris ir daudz reālāks, pietuvināts reālajai situācijai, jo biznesa plānā pirmajos gados netiek plānota peļņa, vismaz tie cipari, kas ir sastādīti šķiet daudz reālāki.
Ja šodien sāktu šo darbību no nulles, tad varbūt es oponētu tam pārstāvim, kura viedokli jūs tikko pārraidījāt, par to, ka šis bizness varbūt nav nemaz bezcerīgs. Negribu teikt, ka tas ir bezcerīgs arī šodien, bet ir divas lietas - noteikti ir jāstiprina uzraudzība, kādā veidā šis bizness attīstās, ko arī valde ir norādījusi “Rīgas jūras līnijām”. Daudz nopietnāk jāattiecas gan pret savu biznesa plānu, gan pret to, kā šie plāna mērķi tiek sasniegti.
Otrs ir tas, ka visu laiku ir jāseko tam, kādā veidā šīs cenas var variēt. Šos pasažierus piesaistot, dodot kaut kādas atlaides, vai arī tieši otrādi - biznesa plānu var pildīt, ceļot cenas.
Negribu teikt, ka Brīvostas pārvalde ir pilnīgi pakļauta riskam. Mēs centāmies valdē panākt tādu lēmumu pieņemšanu, kurā Rīgas brīvostas pārvaldes risks tiktu ierobežots. Pavisam konkrēti- kopā ar galvojuma līgumu tika parakstīts arī cesijas līgums, ka gadījumā, ja ‘Rīgas jūras līnijas” bizness ir nesekmīgs, un Rīgas brīvostai ir jāiestājas un jāsāk apmaksāt kredīts “Parekss bankai”, tad kuģis nonāk Rīgas brīvostas pārvaldes īpašumā. Tātad arī Rīgas brīvostas pārvalde var šo kuģi izmantot vai nu galvojuma saistību segšanai, vai arī iznomāt kādam citam operatoram, tā turpinot saņemt kaut kādu naudu.
Ingus Bērziņš: Pašā nobeigumā es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, kas šodien notika Interneta diskusijā, aptuveni pustūkstotis lietotāju piedalījās aptaujā, kuru mēs lūdzām viņiem veikt.
Kāpēc, tavuprāt, gadiem ilgi neizdodas attīstīt prāmja līniju Rīga- Stokholma?
Neizdarības dēl- 64%
Ļaunprātības dēļ – 22%
Šo līniju nemaz nevajag - 14%
Ingus Bērziņš: Te jāsaka atklāti, kāpēc tāda aptauja vispār tapa. Es domāju, ka jūs arī, kā televīzijas skatītāji ziniet, ka līdzko ir par šo tēmu sižets “Panorāmā”, tā “Panorāmas” korespondente Stokholmā ziņo, ka zviedri neredz perspektīvas šai līnijai, tāpēc, ka Rīgas ostā valdot mafija. Legzdiņa kungs, jūs, kā cilvēks no Rīgas ostas pārvaldes orgāna, cik lielā mērā tas ir pamatoti, ko šie zviedri domā, un kas tagad būs savādāk?
Vigo Legzdiņš: Katrā ziņā man nav pamata tādiem apgalvojumiem un man arī nav pamata Butnora kungu uzskatīt par mafijas pārstāvi. “Rīgas jūras līnijas” cerams saista šo biznesu pavisam ar citām cerībām. Jebkurā gadījumā katram ir savs viedokli. Protams, Rīgas osta ar saviem nesekmīgajiem mēģinājumiem attīstīt prāmja satiksmi nekādu pozitīvu imidžu zviedru pusē nav radījusi.
Ingus Bērziņš: Kur jūs redziet, ka “Rīgas jūras līnijas” projekts varētu būt sekmīgs? Salīdzinot ar iepriekšējiem?
Vigo Legzdiņš: Tas fakts, ka pašvaldība ir akcionārs šajā sabiedrībā, zināmā mērā, es domāju , ir jauns elements visā līdzšinējā prāmju satiksmē no Rīgas. Agrāk to darīja privātas kompānijas, droši vien arī ar cerībām nopelnīt. Mēs gan zinām, kā ir beigušies visi šie mēģinājumi. Pašvaldības līdzdalība varētu stabilizēt šo lietu, un pats par sevi tas nav nekas neparasts, jo, ja pašvaldība nodarbojas ar trolejbusu, tramvaju un autobusu satiksmes organizēšanu, tik pat labi tas varētu būt ar kuģa satiksmes līdzdalību šajā organizācijā.
Ingus Bērziņš: Tā nostāja ir skaidra: pašvaldība, ka zināms garants. Mums ētera laiks ir beidzies. Paldies jums par to, ka atnācāt. Cerīga nots, kā parasti, šis diskusijas beigās. Atgādinu skatītājiem, ka tiem, kuriem pieejams internets, par šo tēmu rīt var izteikties portālā DELFI un pakomentēt to, ko jūs dzirdējāt. Tiem, kuriem nav pieejams internets, protams, protams, rakstiet vēstules uz Zaķusalas krastmalu 3 raidījumam “ Vērtības. Viedokļi. Vērtējumi.”
Uz tikšanos pēc nedēļas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
