Filma ir par mīlestību, kas uzplaukst 1956. gada vasarā, laukos. Filma balstīta gleznotāja Gunāra Ozoliņa rakstītā stāstā ar tādu pašu nosaukumu "Viena vasara" (2006).
Gunārs teic, ka kinolentei bijis ne vien režisors un scenārija autors, bet arī komponējis mūziku. Savukārt kinooperatora uzdevumus veica Gunāra kolēģis fotogrāfs Vilnis Blūms.
"Filma ataino laiku, kad cilvēki ikdienā vēl neskatījās televīziju, kad uz ielām nebija tik daudz auto. Zēna un meitenes mīlestības stāsts te parādīts uz ārkārtīgi krāšņas dabas fona," stāsta Gunārs, kuram šī ir jau otrā filma, kas tapusi pēc paša iniciatīvas, ieguldot savu un kolēģu laiku un personīgos līdzekļus.
Ikdienā Gunārs glezno, savukārt Vilnis fotografē un abiem Alūksnē notiek izstādes. Savukārt pie kino filmēšanas viņi nonākuši ziņkāres dēļ, ar domu: "Bet ja nu sanāk?"
Gunārs uzsver: "Filmas es radu sava prieka pēc, lai man pašam un cilvēkiem man apkārt Alūksnē būtu interesanti dzīvot. Nu var jau, protams, nedarīt vispār neko."
Kinolentē stāsta personāžus attēlo alūksnieši, kuriem patiesībā šī ir pato pirmā pieredze aktieru ampluā. Gunārs saka, ka visgrūtāk bija atrast meitenes lomas atveidotāju. Sešas no aktrisēm filmēšanas laukumu pametušas dažādu iemeslu dēļ, tostarp, mīļotā puiša dēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
