'DnB NORD barometrs': valdības darba vērtējums nokrities pirmsvēlēšanu līmenī

Tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām 2010. gada oktobrī samērā strauji pieauga pozitīvo viedokļu īpatsvars valdības darba vērtējumā, taču kopš tā laika kritiski noskaņoto iedzīvotāju skaits atkal ir pieaudzis. Patlaban valdības darba vērtējuma indekss ir -50 jeb tikpat, cik 2008.gada nogalē, kad sākās ekonomiskā krīze, un pagājušā gada rudenī, kad vēlēšanu rezultātā ar cerībām tika gaidītas izmaiņas valsts politikas virzībā.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode norāda: "Šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums, jo 10.Saeimas vēlēšanās sabiedrība principā balsoja par tobrīd pie varas esošās valdības politikas turpinājumu, ar ko pati pirms vēlēšanām gan bija visnotaļ neapmierināta. Rezultātā esam tikuši pie gandrīz tās pašas valdības, ko pirms vēlēšanām vērtējām kopumā kritiski. Turklāt valdība pat nemēģina demonstrēt kādas izmaiņas politikā un valsts attīstībā un, iespējams, pat nedomā, ka kaut ko vajadzētu mainīt, - jo viņus taču ievēlēja."

Tam piekrīt arī politikas centra "EuroCivitas" direktors Viktors Makarovs, kurš piebilst: "Minimālais vēlētāju atbalsts rada riskus valdības stabilitātei, jo dažādu politisko spēku vidū kārdinājums gāzt tik nepopulāru valdību ir liels."

Kopumā gan jaunākā "DnB NORD Latvijas barometra" datos nav vērojamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumos par valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli un viņu ģimenes materiālo situāciju, tomēr nelieli uzlabojumi konstatēti nākotnes vērtējumos. Lai arī iedzīvotāji nav kļuvuši ievērojami optimistiskāki, nedaudz mazinājies pesimistisko prognožu īpatsvars.

Par diviem procentu punktiem (40% šā gada janvāra pētījumā, bet 42% 2010. gada decembrī) samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka ekonomiskā situācija valstī patlaban turpina pasliktināties. Tiesa, biežāk iedzīvotāji norādījuši, ka tā ir nemainīga (attiecīgi 47% un 44%). Par četriem procentu punktiem samazinājies arī to respondentu skaits, kuri domā, ka pēc gada ekonomiskā situācija varētu būt sliktāka nekā tagad.

Tāpat par trim procentu punktiem mazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri kritiski vērtē savu pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli (janvārī 42% un decembrī 45%) un iespējamību, ka pēc gada tas varētu būt sliktāks nekā tagad (24% un 27%).

Būtiskas izmaiņas nav vērojamas iedzīvotāju vērtējumā par darba tirgus iespējām – joprojām aptuveni 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iespējas patlaban atrast labu darbu ir sliktas. Ar nelielām niansēm 2-3 punktu robežās šis indekss ir nemainīgs jau pēdējos četrus mēnešus, tomēr vienlaikus tas ir augstākais kopš 2009. gada sākuma.

Makarovs pēc pētījuma rezultātiem secina: "Sabiedrība ir attapusies no krīzes šoka, tomēr vērojama negatīvo gaidu stabilizācija, jo sabiedrībā nav ticības pozitīvām pārmaiņām, kā arī trūkst ideju par to, no kurienes šādas pārmaiņas varētu nākt."