Priekšdarbu veikšanas laikā, lai Rīgas Doma baznīcas tornī uzstādītu sešus jaunus zvanus, konstatēts, ka bēdīgā un pat katastrofālā stāvoklī ir ne tikai tās jumts un ērģeles, bet arī katedrāles tornis, tāpēc jaunos zvanus tuvākajā laikā Rīgā nedzirdēs.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Rīgas domes Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis pastāstīja, ka šobrīd baznīcu apseko triju būvniecību firmu - "Moduls", "Mūsu māja" un "Velve" - speciālisti, lai līdz Jāņiem dotu atbildes par baznīcā nepieciešamajiem darbiem, tās kopējo stāvokli, kā arī aptuveno izmaksu aplēses.

"Katedrāles tornis nav nestspējīgs, un tas nepieļauj tam uzlikt papildu slodzi, kaut arī būtu nepieciešami vēl vairāki zvani," sacīja Spārītis.

"Katedrālei šobrīd ir mazs nīkulīgs zvaniņš, kas ir necienīgs katedrālei. Tai jāiegūst cienīga skanīgā rota," sacīja Spārītis, piebilstot, ka bez jau sagādātajiem sešiem zvaniem bija atrasti sponsori vēl divu zvanu izveidošanai, no kuriem katrs būtu 1,5 metru diametrā un aptuveni 2 tonnas smagi. Pagaidām gan darbs pie to izveides apturēts, jo arī šos zvanus tad piemeklētu jau tagad baznīcas pagalmā stāvošo sešu zvanu liktenis. Zvaniem, kas veidoti no krāsainā metāla, nekas gan nedraudot, jo tie arī zvanu tornī būtu pakļauti nokrišņiem, vējam un saulei.

Tomēr līdzīgā stāvoklī kā zvanu tornis ir arī baznīcas jumts, sienas un ērģeles, nedarbojas arī klimata kontroles sistēma, kas nodrošinātu baznīcas saglabāšanu.

Sešus zvanus projekta "Doma zvani" ietvaros uz Rīgu atveda aptuveni pirms mēneša. Rīgas Domam tos uzdāvināja Kēnigšteinas draudze Vācijā. Savulaik Doma baznīcā jau bijis zvanu komplekts, taču šie zvani pēc Krievijas cara pavēles Pirmā pasaules kara laikā 1915.gadā Doma tornī noņemti un evakuēti uz Krieviju. Vēlāk viens zvans atdots atpakaļ. Barikāžu laikā ar šo veco vienīgo zvanu no Doma katedrāles torņa zvanīta trauksme, kā dēļ zvans ieplīsis. Patlaban zvans atrodas Vācijā, kur to restaurē.

Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai Doma restaurāciju finansēt nav pa spēkam, tāpēc tiek gaidīta palīdzība no valsts un Rīgas pašvaldības. Spārītis gan atzina, ka baznīca ir valsts īpašums, bet situāciju varētu risināt, arī turpinot Doma baznīcas likuma izstrādi, kas tad arī noteiktu valsts pienākumus.

Baznīcas torņa jumta skārds daudzās vietās ir caurs, līdz ar to vēji, mitrums un lietus turpina bojāt konstrukcijas, kas torni padara vēl nedrošāku.

Rīgas Doma evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Kaspars Upītis BNS pastāstīja, ka jaunie zvani bija kā katalizators, lai sāktu interesēties, kāda tad ir situācija visā baznīcā, jo līdz šim runāts tikai par jumtu, mitruma radītiem defektiem, bet problēmas rada arī torņa nesošās konstrukcijas. Upītis pieļāva iespēju, ka tornis varētu šķiebties arī lielāka vēja iedarbībā.

"Visam ir jāpieiet kompleksi, nevis jāaizlāpa visu laiku pa kādam mazam ielāpiņam, jo vienā pusē kaut ko labo, bet otrā galā viss sākas no jauna," sacīja Upītis. Draudze arī satraukusies, ka drīzumā vēl baznīcu varētu arī slēgt. Līdz šim palīdzību draudze lūgusi valdībai, bet vairāku gadu garumā pie nevienas valdības atbalsts baznīcas atjaunošanai nav atrasts. Pēc Upīša aplēsēm, tās restaurācija izmaksātu aptuveni 10 miljonus latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit