”Mana valdība ir apņēmusies cītīgi strādāt, lai Latvija 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai, un jau pašlaik Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus. Mūs nespēj iebiedēt ļauna vēstītāji, kas apgalvo, ka pievienošanās eirozonai ir tas pats, kas nopirkt biļeti uz ”Titāniku”. Mana atbilde viņiem ir: nē, tas nav ”Titāniks”. Esmu cieši pārliecināts, ka eirozona izturēs pašreizējās vētras un kļūs stiprāka kā jebkad,” sacījis premjers.
Viņš arī paudis pārliecību, ka kopā ES izdosies ”veidot Savienību, kas kvalificējas ne tikai Nobela Miera prēmijai, bet arī – par spīti dažiem skeptiķiem – Nobela prēmijai ekonomikā”.
Viņš atgādināja, ka ES piemeklējusī ekonomiskā krīze ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja īstenot reformas, kuras "normālos laikos" notiktu daudz lēnāk. Dombrovskis arī norādīja, ka pašlaik galvenais izaicinājums Eiropai ir atgūt globālo konkurētspēju un atgriezties pie ilgtspējīgas izaugsmes. ”Ir panākts ievērojams progress fiskālās atbildības nodrošināšanā valstu līmenī, un ir ārkārtīgi svarīgi turpināt strukturālās reformas – gan valstu, gan visas Eiropas līmenī,” sacījis Latvijas premjers.
Tāpat Dombrovskis norādīja, ka ir ļoti būtiski, lai eirozonas integrēšana neapdraudētu vienotā tirgus integritāti. ”Tikai ar suverenitātes apvienošanu Eiropas līmenī ir par maz, lai bez strukturālām reformām sekmētu attīstību katra valsti,” uzrunā paudis premjers.
”Ir daudzi veidi, kā var interpretēt jēdzienu ”vairāk Eiropas”. Dažiem tas nozīmē ”īstu Eiropas valdību” un ”suverenitātes apvienošanu”, citiem – ”valsts parādu apvienošanu”. Šajā kontekstā ir svarīgi, ka kopā ar pūliņiem izveidot ”īstu Eiropas valdību” un ”apvienot suverenitāti” vai ”apvienot valstu parādus” mēs censtos izpildīt reālus un konkrētus mērķus, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi,” uzsvēris premjers.
Jau ziņots, ka septembrī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju. Latvija izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Lai Latvija tiktu uzņemta eirozonā, ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji: valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
