Foto: AFI
Nākamā iekšlietu ministra meklēšana būs aktuāla maija otrajā pusē, un premjers Valdis Dombrovskis (V) uzsvaru liks uz politiska ministra meklēšanu, tomēr neizslēdz, ka tas varētu būt bezpartejisks profesionālis, trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja premjers.

Runājot par to, kāpēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) demisiju premjers pieņēmis, tomēr amatu ministre atstās vien 6.jūnijā, premjers skaidroja, ka šis datums ir pašas ministres izvēlēts un ir pamatots ar viņas darbu plānu.

Nākamā ministra izvēle saskaņā ar Satversmi ir premjera ziņā, uzsvēra Dombrovskis, tomēr viņš konsultēšoties gan ar savu partiju "Jaunais laiks" (JL), gan apvienību "Vienotība", gan koalīcijas partneriem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS).

Premjers arī apstiprināja Mūrnieces iepriekš pausto, ka prioritāri ministru meklēs starp JL politiķiem, tomēr atgādināja, ka "Vienotība" no apvienības virzās uz vienotas politiskas partijas izveidošanu, tāpēc dalījums drīzumā nebūšot būtisks.

Kā vēstīts, Mūrniece pagājušajā nedēļā iesniegusi premjeram demisijas rakstu, un pirmdien premjers demisiju pieņēma, tomēr tā būšot "atliktā demisija", jo līdz 6.jūnijam Mūrniece turpinās vadīt IeM.

Līdz 6.jūnijam Mūrniece plāno atrast piemērotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku, atrisināt problēmas ar rindām uz Latvijas – Krievijas robežas, palielināt iecirkņu inspektoru skaitu, strādāt pie algu palielināšanas IeM dienestos, kā arī īstenot citas ieceres.

Arī Mūrniece uzskata, ka jaunajam ministram ir jābūt no politiķu vidus. "Tas ir politisks amats un nedomāju, ka ministrs būtu jāizvirza no profesionāļu vidus," iepriekš sacīja ministre. Mūrniece uzsvēra, ka arī citās jomās ministri nav konkrēto nozaru speciālisti un, piemēram, viņai, uz laiku pildot veselības ministres amata pienākumus, kā nespeciālistei bijis daudz vieglāk uz nozarē notiekošo paskatīties no malas.

Mūrniece negaidīti iesniedza demisijas rakstu pagājušajā nedēļā, atrazdamās atvaļinājumā ārzemēs. Ministre atzinusi, ka lēmums par demisiju pieņemts emocionāli, un pēdējais piliens bija video par policijas darbinieku izdarītajām zādzībām.

Janvāra beigās pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī, kad specvienības "Alfa" darbinieku un bijušo Tukuma policistu sarīkotā laupīšanā un apšaudē bojā gāja viens no viņu vajātājiem – policistiem, Mūrnieci uz demisiju aicināja gan sabiedrība, gan policistu arodbiedrības. Toreiz Mūrniece atbildēja, ka viņas politiskās atbildība ir policijas sakārtošana.

Mūrnieces atbilstība amatam dienas kārtībā bija arī pērn, kad pēc LTV raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšanas ministres demisiju pieprasīja Tautas partija. Toreiz Mūrniece amatu nezaudēja, jo ar 44 balsīm "par", 48 balsīm "pret" un vienam deputātam atturoties Saeima opozīcijas pieprasījumu noraidīja.

Neapmierinātību ar ministres darbu paudusi arī sabiedrība. 10.Saeimas vēlēšanās Mūrniece bija "mīnusiņu" līdere, taču, neskatoties uz sabiedrības acīmredzamajiem iebildumiem, viņa arī otrajā Valda Dombrovska valdībā tika virzīta un apstiprināta iekšlietu ministra amatā.

Mūrniece iekšlietu ministres amatā ir kopš 2009.gada 12.marta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!