Dombrovskis mudina pārdomāt katra iedzīvotāja individuālo attieksmi pret valsti

"Tas ir jautājums par robežu, ko uzceļam starp jēdzieniem "valsts man" un "es valstij"," teica Dombrovskis. Viņš arī nosauca vairākus piemērus, kas katram ļauj izvērtēt savu nostāju pret valsti, "Cik ilgi uzskatīsim, ka algas var maksāt aploksnēs, bet vienlaikus paudīsim sašutumu par "ēnu ekonomiku"? Vai esam gatavi atteikties no kontrabandas preču pirkšanas, apzinoties, ka tādējādi valstij aiziet garām miljoniem latu nodokļos, kuru tik ļoti pietrūkst veselības aprūpei, sociālajai drošībai un citām jomām? Vai uzskatām, ka nepiedalīšanās vēlēšanās atbrīvo no atbildības par valstī notiekošo, bet vienlaikus dod tiesības pieprasīt un kritizēt?" jautāja premjers.

Valdības vadītājs uzsvēra, ka "valsts sākas ar mums pašiem", rosinot iedzīvotājus būt saliedētākiem. Dombrovskis atsaucās uz sabiedriskā darbinieka Stērstu Andreja pirms vairāk nekā 100 gadiem izteikto atziņu: "Vienīgais jaunā gada sveicinājums mums vispārības labā var būt: "Uz labāku saprašanos". Mūsu nevienprātība var drīz palikt par parunu "nevienprātīgi kā latvieši"."

Premjers pauda, ka tieši no spējas būt saliedētiem un ticības pašiem sev ir atkarīga Latvijas valsts attīstība un labklājība. "Ja gribēsim un pratīsim turēties kopā, jau nākamajā gadā varēsim iesākt attīstības un labklājības ceļu," pauda premjers. "Bet, ja mēs paši sev neticēsim, nevar prasīt, lai mūsu valstij un tautai notic citi. Tādēļ ticība ir otrs stūrakmens, kurā balstās veiksmīga turpmākā valsts attīstība," piebilda valdības vadītājs. "Pašcieņas trūkums ir paļājama īpašība gan atsevišķām personām, gan to lielām kopībām – tautām," vēlreiz citējot Stērstu Andreju, sacīja Dombrovskis.

Viņš norādīja, lai Latvija un tās iedzīvotāji jau ir pārcietuši grūtus laikus, tomēr arī nākamais gads prasīs pacietību gan no valdības, gan katra indivīda atsevišķi. "Arī nākošgad mūs sagaida nopietni uzdevumi. Jāturpina darbs pie strukturālajām reformām un administratīvā sloga samazināšanas. Jāpaātrina ES fondu apguve. Jāievieš dzīvē "ēnu ekonomikas" apkarošanas plāns. Turpinot šo darbu, nākošajā gadā mēs sagaidām ekonomikas izaugsmi par vismaz 3,3%," teica premjers.

Dombrovskis norādīja, ka valsts labklājības celšanā būtiski ir veicināt emigrējušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. "Latvijai ir vajadzīgi gudri, strādīgi un uzņēmīgi cilvēki. Tādēļ, uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, valdībai jāstrādā pie tā, lai veicinātu no Latvijas aizbraukušo līdzpilsoņu atgriešanos dzimtenē. Latvija ir mūsu mājas, kas nevar palikt bez saviem cilvēkiem," uzsvēra premjers.

Valdības vadītājs norādīja, ka Latvijas valsts pamatmērķi ir valstiskuma stiprināšana, ciešāka integrācija ar ES un NATO, latviskās identitātes un kultūras attīstība, valsts konkurētspējas kāpināšana un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un labklājības nodrošināšana, kā arī tādas valsts pastāvēšana, ar kuru lepotos visi tās iedzīvotāji. Tomēr arī katram pašam individuāli ir jānosaka viens vai vairāki mērķi.

Taču vienlaikus premjers uzsvēra, ka aizejošais gads Latvijas iedzīvotājiem jau ir devis cerību, ka Latvija ir pārvarējusi ekonomiskās krīzes smagāko punktu, ka Latvijas ekonomika pamazām atkopjas un ka sabiedrība pret smagiem pārbaudījumiem spēj attiekties ar izturību un izpratni. Dombrovskis pateicās iedzīvotājiem par to, ka viņi spējuši izturēt krīzi un tās smagos pārbaudījumus.

Viņš atzīmēja, ka Latvija aizejošajā gadā atguva savu reputāciju un krīzes pārvarēšanā ir kļuvusi par paraugu citām valstīm. "No peramā zēna esam pārtapuši par neatlaidības un gribasspēka apliecinājumu," norādīja premjers.

Uzrunas noslēgumā valdības vadītājs aicināja cilvēkus noticēt plaukstošas Latvijas nākotnei un piepildīt dzīvojot tajā savus mērķus.