Dombrovskis norādīja, ka valdības mērķis nākamgad būšot budžeta deficīta samazināšana no 8,5 līdz 6% no iekšzemes kopprodukta. Pirmo vērtējumu, cik tas sanāk pēc skaitļiem, varēs redzēt maijā, kad Finanšu ministrija (FM) būs izstrādājusi makroekonomiskās attīstības scenāriju. "Tad redzēsim, cik liela fiskālā konsolidācija jāveic nākamā gada budžetā, taču tā jāliek uz pamatbudžetu, ne sociālo budžetu," sacīja Dombrovskis.
Dombrovskis vēl neatbildēja, ko no PB priekšlikumiem Latvija varētu īstenot, sakot, ka tas vēl jāvērtē, un daļu no deficīta samazinājuma varētu segt ekonomiskā izaugsme. "Gala lēmums mums jāpieņem pašiem – būtiskais ir kopējais konsolidācijas apjoms, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 6 procentus no iekšzemes kopprodukta," uzsvēra premjers. Konkrētus ierosinājumus došot nozaru ministri.
Dombrovskis arī norādīja, ka PB ierosinājumi attiecas uz īstermiņa risinājumiem, kas būtu meklējami pamatbudžetā. Tiekot strādāts arī ar vidējā termiņa risinājumiem, piemēram, Labklājības ministrija strādā pie priekšlikumiem sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Tas notiek atbilstoši starptautiskā atbalsta programmai, un jūnija beigās šiem priekšlikumiem jābūt gataviem, "lai sociālais budžets mums būtu arī pēc pieciem gadiem," sacīja Dombrovskis.
Jau ziņots, ka Pasaules Banka (PB) Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu. Sagatavotajos dokumentos par iespējamajiem 2011.gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem PB rosina izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un centralizētas jaunu amatu izveides kontroles ieviešanu, kas ļautu ietaupīt līdz desmit miljoniem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
