Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane kategoriski noraida Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārmetumus par pārkāpumiem informācijas aprites sistēmā, informēja VK Komunikācijas departamenta konsultante Sabīne Spurķe.
Pēc Dreimanes teiktā, viena no viņas darbības prioritātēm ir bijusi Ministru kabineta ēkas drošības apstākļu un sistēmu fundamentāla pilnveidošana.
Kopš Dreimanes stāšanās direktora amatā - četru gadu laikā - esot veiktas investīcijas un fundamentālas reformas drošības jautājumu sakārtošanā.
Pēdējo divu gadu laikā ieviesta vienota magnētisko karšu sistēma, apmeklētāju pārbaudes, vienota ugunsdrošības sistēma, iekšējā un ārējā video novērošana, datu sistēmu aizsardzības būtiska pilnveidošana, ir noslēgts līgums par elektroģeneratora piegādi, kā arī nopirkti NATO un Eiropas Savienības prasībām atbilstošu seifi.
Tuvākajā laikā plānots pabeigt piekļuves kontroles sistēmas paplašināšanu, bet sevišķā lietvedība ir pārcelta uz jaunām izremontētām telpām, kuras ir aprīkotas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Tāpat pilnveidota iekšējā normatīvā bāze valsts noslēpuma aizsardzības jomā, kā arī ir veikti citi drošības pasākumi. "SAB visu šo laiku sistēmu ir uzraudzījis," uzsver VK.
Dreimane arī noraida SAB izteiktos pārmetumus par it kā notikušo klasificētas informācijas noplūdi. Turklāt šādus apgalvojumus, saskaņā ar Satversmi, varot konstatēt tikai tiesa. "Drošības iestādēm nebūtu jādarbojas vienīgi uz versiju vai baumu pamata," viņa piebilst.
Dreimane norāda, ka otrdien, 14.aprīlī, izplatīta nekorekta informācija par to, ka visi komisijas locekļi pieņēmuši lēmumu, ka viņa nevar turpināt darbu kā VK direktore. "Patiesībā tā bija tikai Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas īpaša piezīme. VK direktoru no amata var atbrīvot Ministru kabinets," skaidro Dreimane.
Viņa aicina neizplatīt nekorektu informāciju par to, ka pielaide valsts noslēpumam ir kā prasība VK direktora amata aprakstā. "Šāda prasība nevienā tiesību aktā konkrēti nav minēta," informē Dreimane.
Straujuma LNT raidījumā "900 sekundes" trešdien atzina, ka VK direktora darba aprakstā šāda prasība tiešām nav minēta, taču vadītājam jāorganizē darbs ar klasificētiem dokumentiem, un vadītājam būtu jābūt pieejai jebkam, ar ko iestāde strādā.
Drošības pasākumos Valsts kancelejā 2013.gadā investēti 362,7 tūkstoši eiro, savukārt 2014.gadā - 316,5 tūkstoši eiro.
Jau vēstīts, ka SAB anulējis pielaidi valsts noslēpumam līdzšinējai Valsts kancelejas direktorei Dreimanei, kas nozīmē, ka viņai nāksies atstāt amatu.
Arī Dreimanes darba ikgadējās izvērtēšanas komisija, noslēdzot darbu, atzinusi, ka pielaides anulēšanas dēļ Dreimane nevar turpināt pildīt pašreizējos pienākumus. Komisija atzinumā fiksējusi, ka Dreimanei ir piedāvāta rotācija uz citu amatu, no kā viņa ir atteikusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
