Dubultpilsonība reģistrēta vairāk nekā 20 000 cilvēku  (2)

Vairāk nekā 1300 bērniem atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem ir iespēja reģistrēt vai jau reģistrēta dubultpilsonība – gan Latvijas, gan kādas citas valsts valstspiederība.

Kopumā līdz 1995.gada 1.jūlijam Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas par 20 636 ārvalstīs mītošiem Latvijas pilsoņiem, kuri, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas, bija devušies emigrācijā un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Lielākā daļa no šiem pilsoņiem emigrācijas laikā ieguvuši arī citas valsts pilsonību, un tā kā Latvijā reģistrējušies līdz 1995.gada 1.jūlijam, viņi ieguvuši iespēju saglabāt abas pilsonības. Ja persona vēlējās reģistrēt dubultpilsonību pēc šī datuma, tai bija jāizvēlas, kuru pavalstniecību saglabāt – Latvijas vai otras valsts.

Tāpat Iedzīvotāju reģistrā iekļautas ziņas arī par 1305 bērniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība. Lielākoties tie ir pēdējos gados ārzemēs vai jauktajās ģimenēs dzimušie bērni, kuriem viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Šiem bērniem vecāki izvēlējušies dot gan Latvijas pilsonību, gan arī otra vecāka vai mītnes valsts pilsonību.

Kā novērojuši PMLP darbinieki, reālais bērnu dubultpilsoņu skaits varētu būt krietni lielāks, jo vecāki nereti izvairās teikt, ka lūguši mazulim piešķirt pilsonību arī kādā citā valstī. PMLP norāda, ka, nosakot bērna atbilstību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonība netiek vērtēta kā kritērijs, tādēļ bērniem dubultpilsonība ir iespējama.

Saskaņā ar Pilsonības likumu Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai šo iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabāja tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā dubultpilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā baudīt Latvijas pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija bija notikusi līdz 1995. gada 1. jūlijam.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien iesniedzis Saeimai grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz atļaut dubultpilsonību visiem trimdā dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem un viņu pēctečiem neatkarīgi no dzīvesvietas, automātiski piešķirt Latvijas pilsonību ārzemēs dzimušajiem bērniem, kuriem tikai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, un uzņemt pilsonībā pēc 1991.gada dzimušos Latvijas nepilsoņu bērnus, neprasot vecāku iesniegumu.

Savukārt Saeima pagājušajā nedēļā nolēma nodot izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–TB/LNNK (VL-TB/LNNK) atkārtoti ierosinātos grozījumus Pilsonības likuma, kas ļautu ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem pieņemt dubultpilsonību. Saskaņā ar nacionālās apvienības priekšlikumu dubultpilsonība būtu iespējama Šveices, Austrālijas, Brazīlijas, kādas ES vai NATO dalībvalsts pilsonim, kurš vēlas atjaunot savu Latvijas pilsonību vai arī Latvijas pilsonim, kurš vēlas iegūt kādas no minēto valstu pilsonībām, vienlaikus saglabājot Latvijas pilsonību. Tas nozīmē, ka iespējamo dubultpilsoņu lokā neietilptu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, lai gan arī šajās valstīs ir ievērojama latviešu diaspora.