Dūklavs: KLP reformas galvenais uzdevums – līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana dalībvalstīm
Foto: F64

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē diskusijā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2020. gada perspektīvā paredzējis norādīt, ka KLP, un it īpaši Lauku attīstības politikas (LAP), būtiskākie uzdevumi ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana un nodrošināšana lauku ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un veselīgas konkurētspējas sekmēšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien, 21. februārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā plānotas diskusijas par Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu Eiropas parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2020. gada perspektīvā.

EK paziņojumā izstrādāti priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām KLP pēc 2013. gada, lai nodrošinātu konkurētspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību, kā arī rastu risinājumus efektīvākai ES finansējuma izmantošanai nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē paredzējis norādīt, ka KLP, un it īpaši Lauku attīstības politikas (LAP), būtiskākie uzdevumi ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana un nodrošināšana lauku ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai un veselīgas konkurētspējas sekmēšanai. Kā līdzvērtīgus būtiskus izaicinājumus var minēt arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšanu, saglabāšanu un attīstīšanu, īpaši atbalstot ES konverģences reģionus. Līdz ar to, pēc 2013. gada ES finansējums LAP ietvaros jāparedz pasākumiem, īpaši atbalstot ES konverģences reģionus, ar mērķi veicināt lauku ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā lauku ekonomikas dažādošanai, sekmējot nodarbinātību lauku teritorijās, attīstot perspektīvus lauku ekonomikas virzienus, tādus kā atjaunojamo energoresursu un enerģijas no tiem ražošana, lauku tūrisms, lauksaimniecības produktu pārstrāde un dažādu pakalpojumu attīstība lauku teritorijās.

Latvija arīdzan uzsvērs, ka joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp ES lauku teritoriju attīstības līmeņiem. Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumus un pilnveidot laukus kā kvalitatīvu dzīves un darba telpu tieši ES konverģences reģionos. Tādejādi tiks risināti jautājumi par mazāk attīstīto ES lauku teritoriju attīstību un atšķirību izlīdzināšanos.

Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija Briselē aktīvi cīnās par to, lai pēc 2013. gada tiešie maksājumi visiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem tiktu sadalīti godīgi un taisnīgi, nevis kā tas ir šobrīd, kad tiešmaksājumi veco ES dalībvalstu lauksaimniekiem vairakkārt pārsniedz tiešmaksājumus, ko saņem vairāku jauno ES valstu lauksaimnieki.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form