Dūklavs: sabiedrības informēšanā par pārtikas drošību jāiesaista zinātnieki
Foto: F64

Trešdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) direktori Katerīnu Geslēnu-Lanēlu pārrunāja pārtikas drošības vadības un kontroles jautājumus Latvijā un Eiropas Savienībā (ES). Viņš atzina, ka sabiedrības informēšanā par pārtikas drošību jāiesaista zinātnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), amatpersonas apmainījās viedokļiem par resursu izmantošanu risku novērtēšanā, risku paziņošanā, zinātnieku iesaistīšanu sabiedrības informēšanā, kā arī iespējām izveidot Kopienas veterināro un pārtikas importa kontroles aģentūru, kas būtu nepieciešama pieaugot sabiedrības veselības riskiem. Tāpat tika apspriesta arī nepieciešamība harmonizēt pārtikas riskus un to metodes ES dalībvalstu starpā.

Dūklavs sarunā uzsvēra, ka Latvija ir salīdzinoši neliela ES valsts ar ierobežotiem zinātnes un finansu resursiem, tādēļ īpaši svarīga ir sadarbība pārtikas drošuma risku novērtēšanas jomā ar EFSA un citām dalībvalstīm. Līdz ar to ir svarīgi apvienot spēkus vienotu mērķu sasniegšanā, un EFSA šeit darbojas kā resursus un darba plānus koordinējošs spēks.

Zemkopības ministrs norādīja: "Svarīga ir EFSA kā līdera loma sabiedrības informēšanā, jo bieži vien mēs ikdienā sastopamies ar objektīvas, skaidri saprotamas, uz zinātniskām atziņām balstītas informācijas trūkumu. Risku izvērtēšanas problēmas ir tie iemesli, kāpēc bieži tiek pieņemti politiski lēmumi būt "pret" inovācijām dēļ bažām par tehnoloģiju drošumu un nepietiekamiem pētījumiem."

Pēc Dūklava vārdiem, piemēram, šī brīža skopā informācija par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), klonēšanu, nanotehnoloģijām, pārtikas piedevām, kur, neskatoties uz tehnoloģiju relatīvu nekaitīgumu, sabiedrībā pastāv ačgārns uzskats par attiecīgo tehnoloģiju attīstību.

"Tādējādi būtu svarīgi, lai EFSA izstrādātu vienotu komunikācijas ar sabiedrību stratēģiju ĢMO jautājumā. Šajā komunikācijā būtu svarīgi iesaistīt zinātniekus no visām dalībvalstīm, lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos," viņš teica.

Tāpat arī šajā jautājumā nozīmīga būtu EFSA kontaktpunkta jeb Atbalsta punkta loma sabiedrības izglītošanas aktivitātēs. Latvijas nacionālais Atbalsta Punkts (Focal Point) punkts darbojas kā savienojošais elements starp riska vadītājiem, nacionālajām institūcijām, zinātniskajām iestādēm, patērētājiem un citām pārtikas apritē iesaistītajām ieinteresētajām institūcijām, un tas koordinē Latvijas sadarbību ar EFSA. Atbalsta Punkta funkcijas Latvijā veic ZM padotības iestādes Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs.

Latvija arī uzskata, ka ir nepieciešams pilnveidot un harmonizēt esošo importa kontroles sistēmu ES līmenī, lai visos ES robežkontroles punktos tā notiktu līdzvērtīgi un būtu balstīta uz objektīvi iegūtiem riska novērtēšanas rezultātiem. Šādas sistēmas izveidošana būtu nepieciešama, lai panāktu produktu atbilstību visām Kopienas nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Lai to īstenotu, būtu nepieciešams izveidot atsevišķu ES struktūru - institūciju/aģentūru, kura veiktu importa kontroles riska analīzi, operatīvo koordināciju un darbotos ciešā saistībā ar dažādiem Komisijas dienestiem, EFSA un dalībvalstīm.

Galvenās jaunizveidotās institūcijas uzdevumi būtu noteikt principus kravu kontrolē uz ES ārējās robežas un informēt robežkontroles punktus, koordinēt informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt importa drošību un atbilstību ES noteiktajām prasībām un novērstu nelegālu pārtikas produktu un dzīvniekus ievešanu ES teritorijā no trešajām valstīm.

Izklāstot priekšlikumus par pārtikas piesārņojumu un riska novērtēšanas metodoloģiju harmonizāciju ES dalībvalstu starpā, Dūklavs norādīja, ka EFSA varētu darboties kā centralizēts pētniecības iniciatīvu ierosinātājs un atbalstītājs. Piemēram, varētu tikt veikts pētījums par Baltijas jūras piesārņojumu un tā ietekmi uz zvejas produktu drošumu.

Zemkopības ministrs sarunā vairākkārt uzsvēra, ka uz zinātni balstīta un harmonizēta riska novērtēšanas sistēmas izveide ir ļoti svarīga politikas veidošanā un aicināja Geslēnu-Lanēlu EFSA darbā aktīvi iesaistīt zinātniekus, īpaši sabiedrībā atzīstus un populārus ekspertus, kas varētu organizācijas darbā piedalīties kā novērotāji.

Savukārt EFSA direktore atzinīgi novērtēja līdzšinējo Latvijas ekspertu darbu pārtikas drošības kontrolē, kā arī pateicās par Latvijas priekšlikumiem un ierosinājumiem, izrādot īpašu interesei par ierosinājumu zinātnieku aktīvu iesaistei EFSA darbā un komunikācijā ar sabiedrību.

Tāpat EFSA direktore norādīja, ka izprot un atbalsta ierosinājumu izveidot atsevišķu vienotu struktūru pārtikas drošības kontrolei uz robežām. Geslēna-Lanēla arī informēja, ka šā gada septembrī Briselē tiek organizēts starptautisks forums par ĢMO, kurā uzaicinātas piedalīties arī sabiedriskās organizācijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form