Dzimumnoziegumu līkne kāpj, cietušo bērnu saudzīgas nopratināšanas projektā – pārrāvums
Foto: Shutterstock

Vairāk nekā gadu ilgu pārrāvums iestājies "Bērna mājas" projektā, kas paredz cietušajiem bērniem draudzīgāku nopratināšanu un izmeklēšanā iesaistīto iestāžu sadarbības koordinēšanu. Pilotprojektam noslēdzoties 2017. gada beigās, iestājusies pauze, kamēr iestādes projekta turpināšanai strādā pie "tiesiskā rāmja" un citiem jautājumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pilotprojekta īstenotājs "Centrs Dardedze" šo laiku nav pavadījis dīkā gaidot, bet gan pievērsies tiem gadījumiem, kad ir tikai aizdomas par iespējamu seksuālu nodarījumu pret bērnu, bet nav nekādu konkrētu faktu, lai uzsāktu kriminālprocesu. Praktiķi tos sauc par "pelēkajiem gadījumiem", ar kuriem darbs ir īpaši sarežģīts. "Centrs Dardedze" sadarbībā ar Rīgas Sociālo dienestu divos projektos strādā pie tā, lai Latvijā ieviestu izpētes interviju, kas tiek izmantota citviet pasaulē.

"Ja vienas durvis aizveras, mēs veram citas un turpinām strādāt pie tā, lai darbu ar seksuālajā vardarbībā cietušajiem bērniem padarītu saudzīgāku. No savas puses darījām, cik spējām, lai "Bērna mājas" modeli iedzīvinātu Latvijā. Lēmuma pieņemšanu par to, kā to turpināt, nodevām valsts iestādēm, un tas kaut kur šobrīd ir iestrēdzis," secina "Centra Dardedze" juriste un projektu vadītāja Laura Ceļmale.

Tikmēr statistika par seksuālo vardarbību pret bērniem ir skarba. Pirms divām nedēļām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis vēstīja, ka pērn no noziegumiem, kas skar tikumību un dzimumneaizskaramību, cietuši 229 nepilngadīgie, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, ziņoja aģentūra LETA. Pēc policijas šefa teiktā, policija joprojām "velk aisbergu ārā no ūdens", jo katru gadu tikumības jomā pieaug cietušo bērnu skaits

Bērna māja ne tikai nopratināšana

"Bērna mājas" projektā iesaistītas vairākas valsts iestādes: Labklājības ministrija (LM), Tieslietu ministrija (TM), Iekšlietu ministrija, Valsts policija (VP). To paustais konceptuālais atbalsts projektam un tā pieminēšana politikas plānošanas dokumentos vieš cerības, ka šis nebūs "kārtējais labais projekts," kas pēc pilotprojekta iegulst uz visiem laikiem atvilktnē.

"Bērna mājas" ideja ir pārņemta no Islandes, kur šāds modelis darbojas vairāk nekā 20 gadu. Šādas mājas ir virknē Eiropas valstu, arī Igaunijā un Lietuvā.

Būtība ir šāda: dažādu institūciju pārstāvji tiekas zem viena jumta, lai efektīvi izmeklētu dzimumnoziegumus, kuros cietuši bērni. Šī pieeja paredz savlaicīgu un profesionālu bērna nopratināšanu drošā un draudzīgā vidē, operatīvi iesaistot darbiniekus, kuri ir specializējušies seksuālu noziegumu izmeklēšanā. Ar bērnu sarunājas īpaši apmācīts psihologs, nopratināšanas process tiek filmēts, un visi nepieciešamie speciālisti – izmeklētājs, prokurors, mediķis, advokāts – vēro nopratināšanas translāciju atsevišķā telpā.

Bērna nopratināšanas galvenais mērķis ir iegūt nozieguma atklāšanai derīgus pierādījumus, vienlaikus pēc iespējas mazāk emocionāli traumējot bērnu, skaidro "Centrā Dardedze". Līdz šim bērnam nereti nācās stāstīt par pieredzēto daudzas reizes – policistiem, mediķiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Stāstījumu nesakritības gadījumā var rasties pamats bērna liecības apšaubīšanai, turklāt, ja bērns ir spiests atkal atsaukt atmiņā piedzīvoto, viņš atkārtoti piedzīvo emocionālu traumu. "Bērna mājas" princips ir viena nopratināšanas reize.

Taču "Bērnu māja" nav tikai bērnu nopratināšana, uzsver "Centrs Dardedze". Otra būtiskākā funkcija ir nodrošināt dažādu speciālistu, koordinētu sadarbību, lai nerodas situācijas, kā tas nereti novērojams praksē, kad bērns jau izgājis psiholoģiskās rehabilitācijas kursu pie psihologa un tikai pēc tam tiek pratināts izmeklēšanas vajadzībām. Nopratināšana psiholoģijā pielīdzināma traumatiskā notikuma atkārtotai pārdzīvošanai un tādēļ būtiski, ka bērns tiek nopratināts pēc iespējas ātrāk un tikai pēc saņem rehabilitācijas pakalpojumu.

Nopratināšanas laikā bērna sniegtā informācija ir svarīga izmeklēšanai, bet tikpat svarīga tā ir sociālajam darbiniekam, kurš turpmāk strādās ar cietušā bērna ģimeni, kā arī psihologam, kas sniegs bērnam psiholoģisko atbalstu, skaidro Ceļmale. Pēc "Bērna mājas" pilotprojekta izvērtējuma ziņojumā "Centrs Dardedze" ietvēra rekomendācijas.

"Bērna mājā nopratināšanas procesā var būt nepieciešama arī sociālā darbinieka klātbūtne, jo tieši viņš pieņem lēmumu par psiholoģiskās rehabilitācijas pakalpojuma noteikšanu cietušajam. Bērna mājai būtu jākļūst par tādu kā darbību koordinācijas centru, kurā speciālistiem, kas strādā ar bērnu kopīgi vienoties par veicamo darbību secību, lai sniegtu palīdzību pēc iespējas mazāk traumējot cietušo bērnu." skaidro Ceļmale.

Tāpat arī "Centra Dardedze," ieskatā projekta turpināšanai nepieciešams sadarbības līgums vai normatīvs regulējums.

"Mēs esam nevalstiska organizācija, kas piedāvāja valstij konkrētu risinājumu, kā uzlabot sadarbību, strādājot ar seksuālu noziegumu upuriem, un faktiski veicām šo funkciju. Taču, lai "Bērna mājas" modelis varētu Latvijā funkcionēt, ir jābūt tiesiskam pamatojumam. Ir valstis, kurā to regulē sadarbības līgums policijas, sociālo dienestu un tiesu mediķu starpā, ir valstis, kur Bērna mājas modelis iekļauts likumā. Šobrīd Latvijai ir jāizšķiras, kuru ceļu iesim mēs un atbildīgajām institūcijām jārīkojas," norāda Ceļmale.

Kad gaidāms projekta turpinājums

Pērnā gada 5. jūnijā valdības sēdē starpdisciplināras un starpinstitucionālas sadarbības modelis "Bērna māja" tika atbalstīts kā risinājums prakses uzlabošanai darbā ar cietušajiem bērniem kriminālprocesā Latvijā.

Kādi ir nospraustie termiņi projekta turpinājumam? Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, LM sadarbībā ar TM, IeM, Veselības ministriju un Ģenerālprokuratūru līdz 2021. gada 31. decembrim jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā grozījumus normatīvajos aktos, kas nepieciešami Bērna mājas modeļa ieviešanai visā Latvijā. "Savukārt Tieslietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām līdz šī gada beigām jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri cietuši noziedzīgos nodarījumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tiek intervēti, izmantojot "Bērna mājas" modelī balstītus standartus," norāda TM pārstāve Alise Dārzniece.

TM uzsākusi darbu pie kriminālprocesuālā regulējuma izstrādes.

Labklājības ministrijas pārstāvis Lauris Neikens cer, ka izdosies apsteigt minētos termiņus, negaidot atnākam 2022. gadu. Ja viss izdosies pēc plāna, projektu varētu iedarbināt šā gada rudenī un praktiski kā darbu ar reāliem gadījumiem sākt nākamā gada ziemā vai 2021. gada pavasarī. Projekts ilgtu 42 mēnešus.

Šobrīd kavēkļi projekta turpinājumā esot saistīti ar to, ka sākotnēji bijis viedoklis, ka var iztikt bez speciāla tiesiska regulējuma, bet pēcāk atklājies, ka tas nepieciešams, nodrošinot projekta pilnu funkcionalitāti. Tas būtiski, lai varētu veikt fizisko personu datu apstrādi un "Bērna mājas" atbildīgie darbinieki varētu veikt gadījuma vadīšanu, līdzdarboties ar kompetento institūciju speciālistiem.

""Bērna mājas" iniciatīvu iecerēts turpināt, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021.gada perioda līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" ietvaros," norāda Neikens.

Savukārt jautājums, vai projekta uzsākšana būs praktiski iespējama jau šogad, patlaban lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik raiti Latvijas pusei izdosies panākt vienošanos ar finansējuma devējiem – EEZ valstu pārstāvjiem par atbalstu programmai kopumā. Līdztekus šīm sarunām norit arī darbs pie normatīvās bāzes izvērtēšanas un nepieciešamo pilnveidojumu izstrādes.

Kā šobrīd notiek bērnu pratināšana

Valsts policija (VP) vēsta, ka šobrīd bērnu nopratināšanu veic īpaši aprīkotās telpās pašā policijā, pie ārēja pakalpojuma sniedzēja, kā arī krīžu centros. "VP nodrošina, ka bērnu nopratināšana var tikt veikta jebkurā laikā, ņemot vērā bērna labākās intereses un vadoties pēc procesa virzītāja ieskatiem," norāda Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Dzimumnoziegumu apkarošanas nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane.

Pērn izveidotas un aprīkotas 10 telpas bērnu pratināšanai Valsts policijas iecirkņos, aptverot visus reģionus. 2019.gadā šim mērķim finanšu līdzekļi nav pieejami, bet 2020.gadā tiks izveidotas vēl deviņas pratināšanas telpas, liecina IeM sniegtās ziņas.

VP bērnu pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, kā norāda Landmane, "ja tas ir nepilngadīgā labākajās intereses un ja tas vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai". No šā gada sākuma visu nepilngadīgo nopratināšana tiek veiktas, izmantojot tehniskos līdzekļus. Landmane stāsta, ka psihologs piedalās dzimumnoziegumos cietušo bērnu nopratināšanā, ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgajiem kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par nepieciešamu. Lielākoties tiek praktizēts, ka nepilngadīgos, kuri cietuši no dzimumnoziegumiem, pratina psihologa klātbūtnē vai arī psihologa starpniecību.

"Centrs Dardedze" speciālisti norāda – "Bērna mājas" modelis nozīmē sadarbību starp iestādēm, līdz ar to izslēdz bērna otrreizējas pratināšanas iespēju dažādās iestādēs, kas šobrīd nav izslēgta.

"Bieži vien izmeklēšanas process un rehabilitācijas process iet paralēli un nesatiekas. Izmeklētājam ir savi uzdevumi, un viņiem nav primāri jādomā par bērnu rehabilitāciju. Otra lieta ir sociālā rehabilitācija – sociālais dienests gaida, kad pienāks informācija par bērnu, un, kad pienāk, uzsāk rehabilitācijas procesu. Reizēm šie ceļi iet paralēli – sociālais darbinieks reizēm pat nezina par kriminālprocesu, uzsāk rehabilitāciju – traumas sadziedēšanu. Bērns iziet rehabilitāciju, gatavs turpināt dzīvot, bet tad nāk policijas lēmums par to, ka bērns jānopratina. Protams ir gadījumi, kad tam būs objektīvi iemesli, bet bieži vien tā notiek tikai tāpēc ka speciālisti savā starpā nesadarbojas", norāda Ceļmale.

"Pelēkās lietas" un sapnis par reģionālajām "Bērna mājām"

Kamēr iestādes lemj par izmaiņām normatīvajos aktos, šogad "Centrs Dardedze" gatavo "lauku" nākotnes iecerēm. Proti, uzsāka divus jaunus Eiropas Komisijas līdzfinansētus projektus. Projekts "Promise II" fokusējas uz tā dēvētajiem "pelēkajiem gadījumiem," kur, piemēram, sociālajam dienestam radušās aizdomas par iespējamu vardarbību, bet nav skaidru pazīmju, līdz ar to kriminālprocesa arī vēl nav.

"Piemēram, bērnam ir vecumam neatbilstoša seksualizēta uzvedība – uzkrītoša interese par citu bērnu intīmajām vietām, vēlme publiski aizskart sevi vai citus, izteikti seksuāla rakstura rotaļas vai vecumam neatbilstošu vārdu lietošana. Nekāda pamata ziņot policijai šādā gadījumā vēl nav, jo bērns nav neko tieši izstāstījis. Sociālais dienests parasti šādā gadījumā sūta bērna uz izpēti, bet tas aizņem laiku. Izpēte kopā ar atzinuma sagatavošanu var aizņemt 5-8 nedēļas, turklāt izpētes konsultāciju laikā bērns sarunājas ar psihologu, bet seksuāla nozieguma atklāšanā īpaši svarīga ir tieši bērna pirmā stāstījuma precīza piefiksēšana," skaidro Ceļmale.

Projektu ietvaros "Centrs Dardedze," sadarbojoties ar Rīgas sociālo dienestu, no šā gada aprīļa līdz oktobrim izmēģinās izpētes interviju kā informācijas iegūšanas veidu neskaidrajos gadījumos.

"Izpētes intervija tiek veikta sociālā darbinieka uzdevumā un to veic psihologs, bet vēl nav iesaistīta policija. Tiklīdz bērns intervijā sāk atklāt kādus faktus, kas varētu norādīt, ka viņš varētu būt cietis no noziedzīga nodarījuma, piemēram, pasaka, kura persona viņu aizskārusi vai norāda uz vietu, kur tas notika vai laiku, intervija tiek pakāpeniski pārtraukta, paskaidrojot bērnam, ka viņa stāstītais ir ļoti svarīgs, tāpēc to svarīgi dzirdēt vēl kādiem cilvēkiem, lai varētu bērnam palīdzēt", stāsta Ceļmale:. Izpētes intervija tad kalpo par pamatu ziņošanai policijai, kurai pēc iespējas drīzāk jāorganizē vēl vienu bērna nopratināšanu, taču šoreiz jau detalizēti un kriminālprocesa ietvaros.

Citā šogad uzsāktā projektā "Centrs Dardedze" sadarbojas ar četriem krīžu centriem reģionos, ar domu, ka iespējams, šie centri ar laiku varētu kļūt par reģionālajām "bērna mājām". "Kamēr valsts lēnām risina "Bērna mājas" juridiskos jautājumus, mēs ejam pie praktiķiem, izglītojam viņus mācām sadarboties. Rīkojam apmācības visā Latvijā par darbu ar seksuālās vardarbības gadījumiem, stāstam, kas ir "Bērna māja" un ko var darīt jau tagad, lai uzlabotu sadarbību, kā atpazīt seksuālo vardarbību, kādas ir katras institūcijas lomas," stāsta Ceļmale.

Apmācības tiek rīkotas pašvaldību komandām, kurās ir sociālais darbinieks, bāriņtiesa, skolas pārstāvis un izmeklētājs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrs Dardedze Ints Ķuzis Lasāmgabali Saeima Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form