Dzīvnieku aizstāvji kažokzvēru audzētavās atkal atklāj un nofilmē dzīvnieku mocības
Foto: LETA

Dzīvnieku tiesību aizstāvji jau otro reizi divu gadu laikā kažokzvēru audzētavās fiksējuši pārkāpumus – nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Viņi uzskata, ka kontrolējošie dienesti slikti dara savu darbu, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Nekā Personīga" rīcībā nonākušajā video redzams, kā piecās dažādās zvēraudzētavās slepus iekļuvušie dzīvnieku tiesību aizstāvji filmē savainotos kažokzvērus. GPS monitors norāda vietu, pievienotā avīze liecina par datumu, kad tas filmēts. Ar mērlenti tiek parādīts, ka krātiņi neatbilst standarta izmēriem. Vairākiem dzīvniekiem ir redzamas aizpūžņojušas un izpuvušas acis, iekaisušas plēstas brūces.

Latvijā ir divpadsmit audzētavas ar simtiem tūkstošu dzīvnieku, taču atbildīgie dienesti nav konstatējuši nevienu gadījumu, kad kažokzvēri būtu savainoti vai slimi un nebūtu saņēmuši pienācīgu aprūpi. Toties dzīvnieku aizstāvji pārkāpumus fiksē jau otrreiz divu gadu laikā. Viņuprāt, situācija neuzlabojas.

Biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvis Aivars Andersons norāda, ka "pirmajā reizē, kad sabiedrības redzeslokā nonāca šādi materiāli, nekādi pārkāpumi netika konstatēti un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) solīja pastiprināt uzmanību nozarei, bet ar visu šo pastiprināto uzmanību atkal ir nākuši gaismā šādi pat materiāli, kas liek aizdomāties vai vispār šīs PVD pārbaudes spēj būt efektīgas. Mūsuprāt tas vien, ka PVD savā pastāvēšanas vēsturē nekad nav konstatējis pārkāpumus vien jau liecina par to, ka šīs industrijas uzraudzība ir apgrūtināta".

"Faktiski PVD ar savu rīcību drīzāk industrijas nelikumības piesedz, nekā tās uzrauga. Līdz ar to mūsuprāt PVD ir pievīlis sabiedrības uzticību, kas ir ieinteresēta, lai dzīvnieki dzīvo labos apstākļos, kā minimums, ja vispār atbalsta zvēraudzēšanu," ir pārliecināts Andersons.

PVD ir vienīgā organizācija, kas var iekļūt zvēraudzētavās un pārliecināties par dzīvnieku stāvokli. Sabiedriskajām organizācijām tas ir liegts. Pēc pirmajām dzīvnieku aizstāvju aktivitātēm reaģēja arī zvēraudzētāji, trīs reizes rīkojot atvērto durvju dienas, taču ikdienā neviens pie kažokzvēriem netiek laists, jo ieviesta karantīna.

Latvijas zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzskata, ka nozares uzņēmumiem nevar pārmest necaurspīdīgumu, jo viņus kontrolē gan PVD, Valsts vides dienests, Valsts ieņēmumu dienests, atestēšanu veic pati asociācija, arī Kopenhāgenas un Helsinku kažokādu biržu pārstāvji, kas ir atbildīgi savu klientu priekšā par dzīvnieku labturību.

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna raidījumam atzinusi, ka attiecībā uz labturības normām, citi pārkāpumi nav konstatēti."Ir bijuši pārkāpumi saistībā ar dokumentāciju, ar ēdināšanas blakus produktu iepirkšanas dokumentācijas neatbilstību vai nebija reģistrs, vai nebija pareizi noformēts. Tāda veida neatbilstības". Tāda veida pārkāpumi kad dzīvnieku turēšanai ir spīdzināšanas raksturs, nav konstatēti.

"Jebkurā nozarē, kurā tur dzīvniekus, tas galaprodukts, jeb vienalga vai ko iegūst no dzīvnieka - vai tas ir kažokāda, vai piens vai gaļa, tāds nebūs, ja slikti izturēsies vai neievēros labturības normas, tad tā rezultāta arī nebūs. Tie varētu būt atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad kaut kas tāds notiek. Vai tā ir neuzmanība vai darbinieku nolaidība. Bet ka masveidā - tā nav. Jebkurā vietā, kur ir liela dzīvnieku koncentrācija, būs saslimšanas, būs savainojumi, ir jāskatās jau tālāk, kas notiek - vai tas process ir apturēts, vai dzīvnieki tiek ārstēti, vai viņi tiek nodalīti," atzinusi Vārna.

Labturības prasības paredz, ka kažokzvēri ir jāapseko vismaz reizi dienā, un slimiem vai ievainotiem dzīvniekiem palīdzība jāsniedz nekavējoties.  Tie jāārstē vai jānogalina. Tomēr dzīvnieku aizstāvju slepus uzņemtie video liecina par kaut ko citu. Ir acīm redzams, ka slimības ir ielaistas. Pēc videomateriāla nevar pateikt, vai dzīvniekiem vispār sniegta medicīniska palīdzība, jo brūces nav apkoptas. To apliecina raidījuma "Nekā personīga" uzrunātās veterinārmedicīnas doktores Liene Dindone un Lizete Valdmane.

Valdmane atzīmē, ka "te arī tieši rāda, viena tā ūdele šeit un viņi parāda vairākas, kuriem ir tādas ļoti sliktas acu infekcijas un tos vajadzētu vienalga kādam, kas tur iet un uzpasē tos dzīvniekus, to ievērot. Tas nav kaut kas, ko varētu nokavēt vai neredzēt. Tāda infekcija neuzrastos vienā dienā vai naktī. Tas ir bijis ilgu laiku un nav bijis ārstēts".

Savukārt Dindone norāda, ka "tā brūce ir ārstējama, tā brūce ir apstrādājama, bet, ja ņem vērā, ka tas ir dzīvnieks, kas nav pieradis pie cilvēkiem, kas nav pieradis, ka viņš tiek grābts un turēts un ārstēts, tad vai tas nav nehumāni, ka mēs viņam radam ļoti lielu stresu, ka mēs to dzīvnieku sagrābjam un ka mēs viņam radam stresu ārstējot viņu. Tīrot brūci un spricējot zāles, antibiotikas, tas varētu būt vēl sāpīgāk. Tur ir tā dilemma,  vai divas nedēļas viņu grābjot un ārstējot nebūs gandrīz sāpīgāk nekā nedarot neko. Īstais atrisinājums būtu to dzīvnieku eitanizēt".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form