Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palātā nepieņēma Latvijas valdības apelācijas sūdzību bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona lietā, līdz ar to spēkā stājies ECT spriedums, kurš paredz valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro (7020 latu) apmērā.

Kā informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine, ECT Lielajai palātai nav jāmotivē pieņemtais lēmums.

Ādamsons pauda gandarījumu par šādu tiesas iznākumu un norādīja, ka par to nemaz nav šaubījies un ir bijis pārliecināts, ka taisnība ir viņa pusē.

ECT 24. jūnijā apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju.

Jūnijā pasludinātajā tiesas spriedumā teikts, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punkts, uz kura pamata iesniedzējam kā bijušajam VDK virsniekam tika liegts kandidēt Saeimas vēlēšanās, nav pietiekami skaidri un precīzi definēts, it īpaši, ņemot vērā kādreizējā VDK plašo darbības spektru. Tiesa uzskatīja, ka šī definīcija potenciāli ir ļoti plaši piemērojama, kas var kalpot par pamatu tiesību ierobežojumiem.

Tiesa atzīmēja, ka arī Satversmes tiesa savā 2006. gada 15. jūnija spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējam būtu jāparedz iespēja individualizēt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punktā noteikto ierobežojumu, ņemot vērā katra atsevišķā indivīda nopelnus un sasniegumus Latvijas Republikas labā.

Šajā saistībā ECT uzskatīja, ka, ņemot vērā laika posmu, kas pagājis kopš ierobežojumu pieņemšanas, šādas individualizēšanas nozīme ir tikai pieaugusi.

Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. punkts paredz, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.

ECT atzīmēja, ka iesniedzējs, darbojoties atjaunotajā Latvijas Republikā, ieņēma virkni svarīgu amatu - viņš bija Aizsardzības spēku Robežsargu brigādes priekšnieks, vēlāk iekšlietu ministrs, un savas darbības laikā viņš nebija veicis nedemokrātiskas darbības vai paudis nedemokrātiskas idejas, kas viņu raksturotu kā bijušajam padomju režīmam piederīgu personu. Vēl jo vairāk, iesniedzējs par bijušo VDK aģentu tika atzīts tikai 2002. gadā - pēc desmit gadus ilgušas ievērojamas militārās un politiskās karjeras.

Attiecīgi ECT secināja, ka Latvijas iestādes ir pārkāpušas tām atvēlētās rīcības brīvības robežas attiecībā uz iesniedzējam noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem.

ECT arī uzskatīja, ka nav nepieciešams izskatīt atlikušo iesniedzēja sūdzības daļu attiecībā uz Konvencijas 14. pantu.

Tiesa, uzskatot, ka iesniedzēja reputācijai tika nodarīts zināms kaitējums, piesprieda viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 10 000 eiro apmērā. Pats iesniedzējs bija lūdzis ECT atlīdzināt viņam materiālos zaudējumus 115 200 latu apmērā.

Ādamsons ECT vērsās 2003. gadā pēc tam, kad tika svītrots no 8. Saeimas deputātu kandidātu saraksta. Viņš ECT vērsās tāpēc, ka uzskatīja, ka pārkāptas viņa tiesības tikt ievēlētam Saeimā.


Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

ECT lietā pret Latvijas valsti lemj par labu Ādamsonam

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus