Izglītības politika ir nacionālo valstu, nevis Eiropas Savienības (ES) kompetence, atzina Eiropas Komisijas (EK) delegācijā Latvijā, atbildot uz jautājumu, vai ES institūcijas varētu censties koriģēt Latvijas valdības lēmumu 2004.gadā valsts vidusskolās daļēji pāriet uz mācībām latviešu valodā.
EK delegācija gan atgādina, ka jau Komisijas pagājušā gada progresa ziņojumā par Latviju teikts, ka nepieciešami arī turpmāki pasākumi izglītības sistēmas attīstībā, piemēram, lai apmācītu un pieņemtu darbā pasniedzējus, kas var pasniegt priekšmetus bilingvāli.

"Jāparedz pietiekams elastīgums pārejas fāzē, lai nodrošinātu vienlīdzīgas izglītības iespējas, un jāvairo pūles, lai ciešāk iesaistītu minoritāšu pārstāvjus saistītos lēmumu pieņemšanas procesos," norāda EK delegācija.

Pagājušajā nedēļā cīnītāji pret izglītības reformu izplatīja paziņojumu, paužot, ka krievvalodīgajiem nav vērts cerēt uz ES struktūru atbalstu krievvalodīgo problēmu risināšanā, tādēļ, ja ES neatbalstīs protestus pret izglītības reformu, "mēs būsim spiesti aicināt savus atbalstītājus referendumā balsot pret Latvijas iestāšanos ES".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!